Basic HTML Version
7 7
Arvien uzskatāmākas aprises ieguva Turaidas un Kokneses fogtu amati. Pārvaldes dokumenti nav
saglabājušies, bet Turaidas fogtu klātbūtne liecina par viņu darbošanos plašā apgabalā, tai skaitā Rīgā,
Koknesē, Raunā, Krustpils apkārtnē (Krievciems), kā arī piedalīšanos landtāgos Raunā, Valkā, Valmierā,
Paidē. Dokumentos minēti Turaidas fogti – Rīgas arhibīskapa vasaļi Heinrihs Aderkass (1403), Brants
Koškils (1417–1420), Johans Vildenbergs (1422–1424), Oto Rozens (1427), Georgs Guclefs, Rodžers Bakems
(1444, nr. 87), Pēteris Borhs (1454-1460, nr. 102, 107, 110), Volmārs Ikšķils (1466–1468, nr. 112, 115), Ker
stens Rozens, Hansa dēls (1477, nr. 123, 139), Kerstens Rozens, Georga dēls (1496–1514, nr. 142 –144, 147).
Bez tam Turaidas pilī minētas amatpersonas – pārvaldnieks jeb hauptmanis Gotšalks Pālens (1424–1428,
nr. 70, 71, 73, 74) un vārdā nesaukts landsknehts (1469, nr. 117).
Šajā sadaļā ietverts 81 avots (nr. 60–141), no kuriem 24 tapuši Turaidā. Tikai trīs ir Turaidā izdoti
dokumenti – vasaļu tiesas lēmums (1428, nr. 75), latīņu valodā uzrakstīts dokuments par vikārijas dibi
nāšanu (1436, nr. 39), vasaļu robežstrīda noregulējums (1469, nr. 117), bet pārējās ir vēstules. Senākās
vēstules uz papīra Turaidā rakstīja Livonijas mestrs (1400, 1411, nr. 60, 63), savukārt 20 ir Rīgas arhi
bīskapu rakstītas vēstules: Tallinas rātei (9 gab.), Rīgas rātei un ģildēm (6 gab.), Romas pāvestam, Vācu
ordeņa virsmestram, Livonijas mestram, Toruņas un Gdaņskas pilsētām. Vairāki ieraksti Rīgas ķemerejas
grāmatās liecina par Rīgas arhibīskapijas kārtu sapulcēm vai pārrunām Turaidā 15. gadsimta otrajā pusē
(nr. 83, 89, 90, 91, 104, 106, 116, 118, 120, 121), savukārt hroniku fragmenti stāsta par karadarbību starp
Livonijas zemeskungiem, kurā Turaidas mūra pils tika izmantota kā militārs nocietinājums, pielietojot
ugunsšaujamos jeb pulvera ieročus.
TuraidaDokumentos_1-135b.indd 77
22.07.14 9:48:49