Basic HTML Version
106
Pēc Turaidas muzejrezervāta pasūtījuma 2013. gada janvārī Rīgas Tehniskās universitātes Vispārīgās
ķīmijas tehnoloģijas institūtā tika veikta piecu paraugu – Turaidas pils izrakumos iegūtu krāsns podiņu
nelielu fragmentu – ķīmiskā sastāva analīze.
Ķīmiskā sastāva analīze dod gan kvalitatīvu informāciju par keramiku veidojošiem ķīmiskiem
elementiem, gan kvantitatīvu – par ķīmisko elementu daudzumu. Neraugoties uz arheologu pastiprinātu
interesi par Turaidas pili, līdz šim nav veikti plaši un sistemātiski arheoloģiskās keramikas ķīmiskā sastāva
pētījumi, it sevišķi pils krāšņu keramikas jomā. Tādi līdz šim nav veikti arī nevienā citā Latvijas arheoloģijas
piemineklī. Arheoloģiskās keramikas pētniecībā būtiskas ir arī cietības, porainības, tekstūras, krāsas un
petrogrāfiskās analīzes. Izmantojot minētās metodes, citās valstīs notiek keramikas iespējamo izejvielu
meklējumi un keramikas apdedzināšanas tehnoloģijas restaurācijas pētījumi.
1
Krāsns podiņi ir keramikas izstrādājumi, kuru pamatizejviela ir māli. Izveidotos podiņus žāvē un pēc
tam apdedzina augstā temperatūrā. Podiņu pamatizejviela māli ir sīkdispersi nogulumieži, kuru galvenie
komponenti ir mālu minerāli – kaolinīts, illīts un smektīti. Dabiskie māli ir jaukti ieži, kas bez mālu
minerāliem satur kvarcu, sārmzemju karbonātus, dzelzs oksīdus, laukšpatus, vizlas un citus minerālus. Māli
sastāv no šādiem ķīmiskiem elementiem – Si,Al, O, H, K, Na, Mg, Ca, Fe, Ti un citiem. Mālu minerālu ķīmisko
struktūru pamatā veido Al un Si atomi, un tos iedala alumosilikātu grupā.
2
No neapdedzinātu mālu ķīmiskā un minerālā sastāva ir atkarīgs apdedzinātu krāsns podiņu minerālais
sastāvs, mehāniskās īpašības un krāsa. Podiņu īpašības ietekmē arī apdedzināšanas krāsns vide (oksidējoša
vai reducējoša), apdedzināšanas temperatūra un režīms, mālu daļiņu izmēri, kā arī mālos esošo kvarca,
karbonātu, laukšpatu, organisko vielu un mitruma daudzums.
3
Pēc apdedzināšanas krāsns podiņus parasti glazē. Glazūra ir stiklveida pārklājums uz keramikas
izstrādājuma. Pārklājot keramisku izstrādājumu ar glazūru, tas kļūst mehāniski izturīgāks, šķidrumu un
tvaiku necaurlaidīgs, izturīgs pret atmosfēras iedarbību, kā arī dekoratīvs.
4
Glazūras pēc to krāsas iedala
monohromās (vienkrāsainas) un polihromās (daudzkrāsainas) glazūrās. To krāsa atkarīga no izejvielu sastāva.
Piemēram, zaļas glazūras iegūst, pievienojot hroma vai vara savienojumus, zilas – kobalta savienojumus,
dzeltenas – niķeļa, dzelzs vai antimona savienojumus, savukārt dzelzs oksīdi var iekrāsot glazūru gaiši zaļu,
brūnu vai sarkanmelnu.
5
Turaidas pils krāsns podiņu lauskas tika analizētas ar skenējošo elektronu mikroskopu (SEM). SEM
parāda lauskas virsmu morfoloģiju, savukārt ar SEM-EDX analīzes palīdzību var noskaidrot ķīmisko
Dr. sc. ing. Līga Bērziņa-Cimdiņa
Bc. sc. ing. Jana Vecstaudža
Mg. sc. ing. Dmitrijs Jakovļevs
Rīgas Tehniskā universitāte, Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūts
Turaidas pils krāsns podiņu
ķīmiskā sastāva analīze