Basic HTML Version
10
pils ēku gājusi bojā jau pirms vairākiem gadu simtiem un izrakumos no daudzām būvēm atsegti tikai pamati.
Pils izskatu 16. gs. var aptuveni iztēloties, izmantojot arheoloģisko un arhitektonisko pētījumu rezultātā
izstrādāto pils plānu un telpisko rekonstrukciju
5
(1., 2. att.).
Turaidas pils izpētes laikā 1974. gadā vēsturnieks Roberts Malvess mēģināja lokalizēt 1590. gada protokolā
minētās ēkas un torņus.
6
Pēc viņa domām, revīzijas sākumā atzīmētais apaļais tornis pie vārtiem atrodas uz
rietumiem no ieejas galvenajā pilī, un tieši tur, otrajā stāvā, bija velvēts kambaris ar kamīnu, kur acīmredzot
uzturējās vārtu sargi. “Torni no lauka puses” R. Malvess identificē ar tā saukto pusapaļo torni pils rietumu
malā, tā otrajā stāvā revīzijā minēta istaba ar “vienkāršu krāsni” (poļu val. – piec prosty). Tālāk revīzijā
aprakstītās pirmā stāva telpas, pēc R. Malvesa domām, ir atradušās ziemeļu korpusā, kas bija novietots blakus
galvenajam tornim jeb bergfrīdam. Tur minēta velvēta istabiņa ar “vienkāršu krāsni” un velvēta priekštelpa
ar “vienkāršu krāsni”, savukārt austrumu korpusa vidū blakus brūzim norādīta vēl viena velvēta istabiņa ar
“vienkāršu krāsniņu” (piecek prosty). Pēc tam revidenti esot apskatījuši pils austrumu malas dienvidu daļā
bijušo galveno dzīvojamo ēku, kur atradusies ceptuve ar divām krāsnīm un blakus istabiņa ar “vienkāršu
krāsni”, bet tālāk pārgājuši uz rietumu korpusu, kur bijusi istabiņa ar “vienkāršu krāsni”.
Tad inventarizācijā seko augšstāva telpu apraksts. R. Malvess uzskata, ka revīzijā minētās akmens kāpnes,
kas vedušas uz galeriju, bijušas pagalma austrumu malā celtās galvenās dzīvojamās ēkas priekšā. Tās otrajā
stāvā atradusies liela istaba ar “zaļu krāsni” (piec zielony), pie griestiem vai sienas pakārts dzelzs svečturis,
divi lieli logi ar režģiem un četrām lielām rūtīm, kā arī četri galdi un visapkārt soli. Roberts Malvess šo telpu
uzskata par lielo ēdamistabu, bet turpat blakus aprakstīto velvēto priekštelpu ar “zaļu krāsni”, galdu un soliem
trijās pusēs – par mazo ēdamistabu, jo tās abas esot atradušās virs virtuves. Blakus aprakstīta vēl viena istaba
ar “vienkāršu krāsni”, bet trešajā stāvā – priekštelpa ar kamīnu un logiem uz Gaujas pusi un pa labi no tās –
neliela istaba ar “vienkāršu krāsni”. Revīzijā tālāk minēto priekštelpu ar “vienkāršu krāsni” un kambari ar
kamīnu R. Malvess novieto dienvidu korpusa trešajā stāvā.
Ko par Turaidas pils apkurināšanu mēs varam secināt no šī 16. gs. beigu apraksta? Ceptuvē jeb virtuvē
minētās divas krāsnis droši vien bija būvētas no akmeņiem vai ķieģeļiem un izmantotas maizes cepšanai
un ēdiena gatavošanai. Toties dzīvojamās istabās uzskaitītajām krāsnīm vajadzēja būt celtām no podiņiem,
jo tādas tolaik bija plaši lietotās telpu apkures ierīces. Vairāk nekā desmit “vienkāršās krāsnis” laikam bija
dažādu izmēru – pieskaņotas telpu lielumam. Vismaz viena bijusi ievērojami mazāka par citām, jo nosaukta
par krāsniņu. Diemžēl nav zināms, kas domāts ar apzīmējumu “vienkārša krāsns”. Varbūt šādas krāsnis bija
celtas no lētajiem neglazētajiem dobajiem podiņiem? Domājams, ka tā apsildītas vienkāršākās telpas –
pils, tolaik jau muižas kalpotāju dzīvojamās istabas, kas atradās gan pirmajā, gan otrajā stāvā. Toties divas
“zaļās krāsnis” augšstāva greznajās zālēs – varbūtējās ēdamtelpās – noteikti bija būvētas no zaļi glazētiem
podiņiem ar zemciļņa rotājumu. Diemžēl revīzijā nav nekādu norāžu, vai zaļās krāsnis bija saglabājušās vēl no
arhibīskapijas laika, vai arī tapušas 16. gs. 80. gados, kad poļi pēc Livonijas kara pili saveda kārtībā kā vietējo
saimniecības centru.
17. gs. pirmajos gadu desmitos Latvijas teritorijā norisinājās poļu-zviedru karš, pēc kura Vidzemi
pievienoja Zviedrijai. Lai jaunie saimnieki varētu iepazīt savus īpašumus, Vidzemes arklu revīzijas laikā
tika aprakstītas vecās pilis – muižu centri. 1624. gada 15.–18. oktobrī zviedru valdības sūtītie revidenti
inventarizēja Turaidas pili, un vācu valodā rakstītajā protokolā ir saglabājušās dažas liecības par podiņu
krāsnīm.
7
Diemžēl arī šajā aprakstā tagad ir grūti orientēties, jo daudzas vecās celtnes vispār nav nosauktas,
Ieva Ose.
Turaidas pils 16.–18. gadsimta krāsns keramika