Basic HTML Version
Tāpēc muzejrezervāta nozīmīga darba daļa ir krājumā esošo kolekciju zinātniskā
apstrāde un kolekciju katalogu publicēšana. Krājumā ir izdalītas 53 kolekcijas, to skaitā
Turaidas pilskalnā iegūtie priekšmeti. Pēdējos gados muzejrezervātā pētniecības darba rezul-
tātā tapuši vairāki šo kolekciju katalogi: 2012. gadā – katalogs “Krimuldas Raganas depozīts”,
2013. gadā – katalogs “Turaidas pils 16.–18. gadsimta krāsns keramika”, 2015. gadā – “Turai-
das pils 13.–17. gadsimta būvkeramika” un “Baltu un Baltijas somu senlietas Turaidas mu-
zejrezervāta krājumā”.
Katalogā “Turaidas pilī arheoloģiskajos izrakumos atrastās monētas – 2., 11.–19. gad-
simts” informācija sniegta par 238 monētām, to skaitā 203 monētām, kas atrastas pilskalna
teritorijā, un diviem pilskalna nogāzēs atrastiem depozītiem ar 12 un 23 monētām.
Tieši pilskalna nogāžu arheoloģiskā izpēte deva šos divus nozīmīgos 15. gadsimtamonētu
depozītus. To atrašanas apstākļus zinātniskās atskaites sesijas materiālos par arheologu un
etnogrāfu 1982. un 1983. gada pētījumu rezultātiemapraksta izrakumu vadītājs Jānis Graudonis:
pētot Turaidas mūra pils vecākās rietumu aizsargsienas pamatdaļu un to, kā šī siena sagāzusies,
tika konstatēts, ka tās vietā, par vairākiem metriem atkāpjoties uz plakuma pusi, celta jauna –
tagad redzamā Turaidas pils rietumu aizsargsiena. Būvbedre starp veco un jauno aizsargsienu
piepildīta ar tumšu zemi. Pildījuma augšdaļā atrada divus 15. gadsimta monētu depozītus. Tātad
lielie pārbūves darbi – jaunās rietumu aizsargsienas, pusapaļā torņa un, domājams, arī vārtu
torņa celtniecība notikusi 15. gadsimtā, ko apliecina arī depozītu precizētie datējumi. Iespējams,
ka monētu depozītu atrašanās šajā vietā ir saistīta ar rietumu vecās sienas sagāšanos.
Lasot interesantonumismātesTatjanasBergas sastādītokatalogu, ir iespējamsgūtdaudz
pilnīgāku priekšstatu ne tikai par Turaidas pilskalnā koka un mūra pilī arheoloģiskajos izra-
kumos atrastajām monētām, bet arī par pašas pils būvniecības vēsturi un rast apliecinājumu
tam, ka Gauja bija svarīgs ūdensceļš, kas intensīvi izmantots maiņas tirdzniecībā.
Kamēr nav notikusi kādas kolekcijas zinātniskā izpēte, tās vērtība bieži vien neliekas
tik nozīmīga. Monētu atradumi apliecina, ka arī Turaidas pils pieder pie arheoloģiskajiem
pieminekļiem, kur iegūti visagrākie naudas atradumi Latvijā, proti, romiešumonētas. Turaidā
atrastā romiešu monēta attiecas uz 2. gadsimtu, un domājams, ka tā kā dārglieta nonākusi
pilskalna Gaujas lībiešu pils kultūrslānī. Monēta kā dārglieta glabājusies vairāk nekā 1000
gadu, līdz nozaudēta un izpētes gaitā atrasta pils lībiešu kultūrslānī. Katra monēta ir vēstures
stāsts par noteiktu laiku, kurā tā tapusi un tikusi lietota.
9
Priekšvārds