Basic HTML Version
Lielāko – Holberga, Krūzes un Bēra – Gaujas lībiešu senlietu kolekciju liktenis ir zināms – tās
pārdotas ārzemēs, bet daudzu mazāku vākumu atrašanās vieta nav nosakāma. Viens no
senlietu kolekcionāriem, kura darbība 19. gadsimta vidū tieši saistīta ar depozīta atra-
šanas vietu Englārtes muižas teritorijā, ir Krimuldas mācītājs Karls Kristians Ulmanis
(1793–1871), kurš kalpoja draudzē no 1817. līdz 1835. gadam. Viņš uzturējās Krimuldā
ar pārtraukumiem līdz 1868. gadam, apprecēja Englārtes muižas īpašnieka fon Dāla
(
von Dahl
) meitu Johannu Aleksandru, bet pēc viņas nāves – mirušās sievas māsu Mariju.
Līdz 1868. gadam, dzīvojot Englārtes muižā, „savus vaļas brīžus Ulmanis pavadīja Gau-
jas malā, lībiešu pauguru kapos senlaiku rotas un ieročus meklēdams”.
10
Šāda nodarbe
19. gadsimta vidū nebija nekas nosodāms un likumdošana to neaizliedza. Nav zināms,
kur Ulmanis savus atradumus glabājis un kur tie palikuši.
Ap depozīta atraduma vietu bijušajā Englārtes muižas teritorijā no 1917. gada sep-
tembra līdz 1918. gada februārim atradās frontes līnija un notika kaujas starp Krievijas un
Vācijas karaspēku. Karadarbības laikā tika pilnīgi nopostītas 26 saimniecības, izlaupīta
Krimuldas baznīca un mācītājmuiža, Englārtes muiža un citas ēkas. Iespējams, ka Englār-
tes muižā glabājušās K. K. Ulmaņa savāktās senlietas, depozīta sudrablietas un monētas,
kas nolaupītas un steigā paslēptas. Varbūt arī, ka, rokot ierakumus, depozītu nejauši at-
radis kāds karavīrs un, lai vēlāk varētu paņemt, pārslēpis to citur.
Šobrīd var tikai mēģināt iztēloties, kas ar senlietām noticis no 13. gadsimta sākuma,
kad tika izgatavota jaunākā rotaslieta, līdz 2007. gada jūlijam, kad depozīts tika atrasts.
ATSAUCES
1 Graudonis, J.
Arheoloģijas terminu vārdnīca
. Rīga: Zinātne, 1994. 65., 187. lpp.
2
Livländische Güterurkunden
. Bd. I. Hrsg. von H. von Bruiningk und N. Busch. Riga, 1908. Dok. Nr. 19.
3
Indriķa hronika
. Rīga: Zinātne, 1993. XVI:4, 176., 177. lpp.
4 Dr. hist. M. Auna pētījums un komentāri par Turaidas un Krimuldas pilsnovada vakām. Turaidas
muzejrezervāts 2006–2007 – TMR z.a. IM 866. Turaidas muzejrezervāta digitālā programma par Rīgas
arhibīskapijas Turaidas un Krimuldas pilsnovadu vakām (pagastiem) 16. gadsimta vidū – www.turaida-
muzejs.lv.
5
Indriķa hronika
, X:14.
6 Brastiņš, E.
Latvijas pilskalni. Vidzeme
. Rīga, 1934. 72., 73. lpp.; Graudonis, J.
Arheoloģiskie pieminekļi
Rīgas rajonā
. Rīga: Svētdienas Rīts, 1996. 45. lpp.
7 Mugurēvičs, Ē. Komentāri. No:
Indriķa hronika
, 343. lpp. (49. piezīme pie I nodaļas).
8
Livländische Güterurkunden
. Bd. I, Dok. Nr. 19.
9 LV Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija.
Latvijas Republikas arheoloģijas pieminekļi
. Rīga:
Literatūra un Māksla, bez gada.
10 Ērmanis, J.
Krimuldas draudze un baznīca
. Rīga, 1928.
Egils Jemeļjanovs
• Krimuldas Raganas depozīts un Gaujas lībiešu vēsturiskā teritorija
11