Basic HTML Version
Katalogs
Catalogue
105
104
16.
Kaklariņķa fragments
, loks no griezumā apaļas stieples ar diametra
pakāpenisku paresninājumu virzienā uz vienu galu; trūkst tievākā gala daļa,
kas neļauj precizēt riņķa formu. Loks deformēts, salocīts. Bronza.
Loka diametrs ~ 11,5 cm, stieplītes diametrs 0,3–0,5 cm, svars 15,5 g
TMR 27503
17.
Aproce
, loks ovālveida, no griezumā apaļas stieples. Loka gali pamīšus,
viens no tiem sašaurināts. Bronza.
Loka diametrs 4,5 × 4,2 cm, svars 3,8 g
TMR 27504
18.
Aproces fragments
, pusloks, no griezumā apaļas stieples. Bronza.
Loka diametrs ~ 4,5 cm, svars 2,2 g
TMR 27505
19.
Aproce
, loks ovāls, no griezumā apaļas stieples. Loka gali kopā, viens no
tiem šaurāks. Bronza.
Loka diametrs 3,7 × 3,4 cm, svars 2,8 g
TMR 27506
20.
Spirālveida rotas fragments
, patinējies, sakusis. Bronza.
Garums 2,9 cm, biezums 0,5–0,6 cm
TMR 27507
21.
Kalcinēti kauli
TMR plg 8680
Dzelzs laikmeta un agro viduslaiku senlietas.
1. gs. – 13. gs. pirmā puse
Artefacts of the Iron age and Early Middle Ages.
The 1
st
century – the 13
th
half of the 13
th
century
2. att.
Inčukalna Melkertu senkapi
starp citiem batariņu tipa uzkalniņiem
Gaujas lejtecē:
1 – Vīlētāji, 2 – Skrallis, 3 – Pusmuiža,
4 – Plītes, 5 – Reinas, 6 – Rāmnieki,
7 – Klintsdzirnavas, 8 – Dāvidsoni,
9 – Murjāņi, 10 – Tālēni, 11 – Liepenes,
12 – Pekas, 13 – Melkerti.
Plānu zīmējusi Ilze Siliņa
Fig. 2.
Melkerti ancient burial ground
at Inčukalns among other barrows of batariņi
type in the lower Gauja region:
1 – Vīlētāji, 2 – Skrallis, 3 – Pusmuiža,
4 – Plītes, 5 – Reinas, 6 – Rāmnieki,
7 – Klintsdzirnavas, 8 – Dāvidsoni,
9 – Murjāņi, 10 – Tālēni, 11 – Liepenes,
12 – Pekas, 13 – Melkerti.
The plan was drawn by Ilze Siliņa
16
17
18
19
20
21
Melkertu senkapi
(1. g.t. pr.Kr. – 6. gs.)
Melkertu senkapi ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis Nr. 2096,
kas atrodas Inčukalna pagastā smilšainā priedulājā 50–100 m no
Gaujas ielejas krasta uz ZR noMelkertumājām. Turaidas muzejrezer-
vāta krājumā glabājas Jāņa Graudoņa vadītās arheoloģiskās izpētes
gaitā 1970. gadā atrastās senlietas un to fragmenti.
Arheoloģisko izrakumu laikā tika konstatēti četri postīti batariņu tipa
kapu uzkalniņi, no kuriem vienu, vismazāk traucēto, izpētīja. Zem
uzkalniņa viens virs otra atklājās divu dažādu periodu apbedījumi.
Apakšējo apbedījumu ietvēra 11,0 × 10,5 m liels akmeņu riņķis, kas
norobežoja ar smiltīm, oglītēm un pelniem klātu laukumu, kura
centrā konstatēja kalcinētus kaulus. Izpētes vadītājs Jānis Graudo-
nis apakšējo slāni saista ar ugunskapu, kuru datē ar 1. gadu tūkstoti
pr. Kr. Virs tā, izmantojot esošo akmeņu riņķi, ap 3.–6. gadsimtu
veidots jauns, ap 16 m diametrus liels kapu uzkalniņš. Abu periodu
apbedījumi bija postīti. Augšējā slānī kā savrupatradumi tika iegūti
13 dzelzs un 2 bronzas priekšmeti, kas raksturīgi Vidzemes zemgaļu
kultūrai 4. – 6. gadsimtā [6].
Katalogā atspoguļoti visi atradumi, izņemot divu korodējušu nažu
fragmentus, nenosakāma dzelzs priekšmeta atliekas un 1,5 vijas no
bronzas spirālītes.