{"id":26449,"date":"2017-09-25T08:04:01","date_gmt":"2017-09-25T08:04:01","guid":{"rendered":"http:\/\/www.turaida-muzejs.lv\/?p=26449"},"modified":"2017-09-26T06:11:54","modified_gmt":"2017-09-26T06:11:54","slug":"kaupo-800-naves-dienas-atceres-pasakums-fotogalerija","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.turaida-muzejs.lv\/2017\/09\/kaupo-800-naves-dienas-atceres-pasakums-fotogalerija\/","title":{"rendered":"Dr. hist. Gunta Zem\u012b\u0161a p\u0101rdomas par l\u012bbie\u0161u vado\u0146a Kaupo n\u0101ves dienas 800. gadsk\u0101rtu"},"content":{"rendered":"

LU Latvijas v\u0113stures instit\u016bta direktora, Dr. hist. <\/em>Gunta Zem\u012b\u0161a p\u0101rdomas par Gaujas l\u012bbie\u0161u vado\u0146a Kaupo n\u0101ves asto\u0146simto gadsk\u0101rtu.<\/em><\/p>\r\n

Senaj\u0101 Krimuldas bazn\u012bc\u0101 22. septembr\u012b notika Turaidas muzejrezerev\u0101ta organiz\u0113ts pas\u0101kums atceroties l\u012bbie\u0161u valdnieka \u201eit k\u0101 kara\u013ca\u201d Kaupo n\u0101ves dienas asto\u0146simto gadsk\u0101rtu.<\/p>\r\n

Kaupo krita 1217. gada 22. septembr\u012b kauj\u0101 ar igau\u0146iem Sakal\u0101 pie V\u012blandes. Par \u0161o kauju un Kaupo n\u0101vi v\u0113sta Indri\u0137a Livonijas hronika: \u201eBet Kaupo, kam ar \u0161\u0137\u0113pu bija caurdurti abi s\u0101ni, tic\u012bgi atcer\u0113j\u0101s t\u0101 Kunga cie\u0161anas, sa\u0146\u0113ma t\u0101 Kunga miesas sakramentus un, patiesi atz\u012bdams krist\u012bgo tic\u012bbu, izlaida garu, pirms tam sadal\u012bjis savu \u012bpa\u0161umu vis\u0101m L\u012bvzem\u0113 eso\u0161aj\u0101m bazn\u012bc\u0101m.<\/em>\u00a0Un par vi\u0146u s\u0113roja gan gr\u0101fs Alberts, gan abats \u00a0un visi, kas bija kop\u0101 ar tiem. Un vi\u0146a miesa tika sadedzin\u0101ta, kauli aizvesti uz L\u012bvzemi un apglab\u0101ti Kubesel\u0113.\u201d<\/em> (Indri\u0137a hr. XXI; 4)<\/p>\r\n

V\u0113sturnieku uzdevums ir izcelt no pag\u0101tnes v\u0113sturiskos notikumus un personas, kas tos veidoju\u0161as. Kuras no t\u0101m tiek ieceltas varo\u0146u status\u0101, kuras nosod\u012btas \u2013<\/strong> tas atkar\u012bgs no t\u0101m v\u0113rt\u012bb\u0101m, kur\u0101m v\u0113las sekot sabiedr\u012bba.<\/strong> Varo\u0146i, kurus izv\u0113lamies, lai veidotu savu identit\u0101ti, var b\u016bt \u012bsti, un var b\u016bt ar\u012b m\u012btiski vai izdom\u0101ti \u2013 t\u0101di k\u0101 Hektors un Ahillejs - grie\u0137iem, Kalevipoegs - igau\u0146iem vai L\u0101\u010dpl\u0113sis - latvie\u0161iem. St\u0101ts par Lietuvas valsti un lietuvisko identit\u0101ti s\u0101kas ar Mindaugu, \u0122ediminu un Vitautu. Seno grie\u0137u identit\u0101ti veidoja \u201eIli\u0101das\u201d varo\u0146i \u2013 vispirms jau Ahillejs. Vi\u0146\u0161 bija uzvar\u0113t\u0101js, un senie grie\u0137i tika audzin\u0101ti uzvar\u0113t \u2013 vienalga \u2013 sacens\u012bb\u0101s, kar\u0101 vai gudr\u012bb\u0101. B\u016bt otrajam noz\u012bm\u0113ja b\u016bt zaud\u0113t\u0101jam. Otr\u0101s vietas ieguv\u0113js ant\u012bkaj\u0101s olimpiskaj\u0101s sp\u0113l\u0113s nesa\u0146\u0113ma pagodin\u0101jumu, bet apkaunots klusi lav\u012bj\u0101s m\u0101jup\u2026. Tom\u0113r v\u0113sturisko v\u0113rt\u012bbu sist\u0113ma un v\u0113stures gaita ir main\u012bjusies. Grie\u0137u pils\u0113tvalstis pak\u013c\u0101va Roma, sekoja Bizantijas periods, tad turku kundz\u012bba. Kari ar Osma\u0146u imp\u0113riju turpin\u0101j\u0101s ar\u012b p\u0113c Grie\u0137ijas valsts izveides 19. gadsimt\u0101. \u0160aj\u0101 laik\u0101 varo\u0146u lomas main\u012bj\u0101s \u2013 tagad grie\u0137us iedvesmoja Ahilleja pieveiktais Hektors, kur\u0161 savu dz\u012bv\u012bbu bija ziedojis aizst\u0101vot Dzimteni.<\/p>\r\n

Kaupo v\u0113rt\u0113jums ir sv\u0101rst\u012bjies robe\u017e\u0101s no nodev\u0113ja t\u0113la l\u012bdz domai piepulcin\u0101t vi\u0146u sv\u0113to saimei, bet vi\u0146a uzdotais jaut\u0101jums ir aktu\u0101ls ar\u012b m\u016bsdien\u0101s \u2013 vai tas, kas notika pirms 800 gadiem ievad\u012bja gadsimtiem ilgu verdz\u012bbu, sakrop\u013coja tautas raksturu, padarot m\u016bs par padev\u012bgu zemnieku tautu, kura tikai tautas dziesm\u0101s un pasak\u0101s saglab\u0101ja pag\u0101tnes v\u0113rt\u012bbu drumslas, vai tom\u0113r piepulcin\u0101ja m\u016bs Rietumu civiliz\u0101cijai \u2013 tai civiliz\u0101cijai, kura veidoja m\u016bsdienu pasauli t\u0101du k\u0101du to paz\u012bstam?<\/p>\r\n

Izcil\u0101 latvie\u0161u rakstniece un dom\u0101t\u0101ja Zenta Mauri\u0146a rakst\u012bja, ka latvisko identit\u0101ti veido latvisk\u0101 dz\u012bveszi\u0146a un krist\u012bg\u0101s v\u0113rt\u012bbas. \u0160\u012b doma ir ietverta ar\u012b Satversmes Preambul\u0101 \u2013 \u201eLatvijas identit\u0101ti Eiropas kult\u016brtelp\u0101 kop\u0161 senlaikiem veido latvie\u0161u un l\u012bbie\u0161u trad\u012bcijas, latvisk\u0101 dz\u012bveszi\u0146a, latvie\u0161u valoda, visp\u0101rcilv\u0113cisk\u0101s un krist\u012bg\u0101s v\u0113rt\u012bbas.\u201d<\/p>\r\nJa \u0161\u012bs ir m\u016bsu v\u0113rt\u012bbas, tad tur ir vieta gan Kaupo, gan Viestardam, Nameisim un R\u016bsi\u0146am.\r\n

\n\n \t

\n [Show as slideshow]<\/a>\n\t\t\n\t<\/div>\n\t\t\t\n\t\t\t\t