Basic HTML Version
Turaidas pilī arheoloģiskajos izrakumos atrastās monētas
24
monētas Turaidā ir desmit. No tām piecas ir Sigismunda III laika monētas: 1596. gada šiliņš,
1609. gada orta viltojums, divi 1622. gada trīsgraši un 1622. gada trīspelhers. Monētas kaltas
dažādās poļu monētu kaltuvēs: Gdaņskā (Dancigā), Malborkā, Krakovā un Bidgoščā. Īpaši
jāatzīmē 1609. gada orta viltojums. Nomināls orts apzīmē ¼ dāldera. Ortus sāka kalt Gdaņskas
monētu kaltuvē 1609. gadā un turpināja līdz 1626. gadam, to emisija bija ievērojama (4. att.).
Orti bija apgrozībā daudzās Austrumeiropas zemēs. Sigismunda III laikā kaltās monētas, to
skaitā arī ortus, ļoti bieži viltoja. Turaidā atrastais orts ir viltots: tas izgatavots no vara sa-
kausējuma, izmantojot 1609. gada spiedņus, visdrīzāk arī viltotus. Viltotāji vara sagataves
apsudraboja, sudraba slānis bija plāns un nenoturīgs, bet pietiekams, lai viltojumu laistu
apgrozībā kā īstu monētu. Sudraba ortam bija jāsver 6,59 g, mūsu monēta sver tikai 3,92 g,
apsudrabojums pilnīgi nozudis. Kur bija izgatavota viltotā monēta, nav zināms. Viltotās
monētas destabilizēja ekonomisko situāciju valstī, mazināja uzticību noteiktām monētām.
Visos laikos naudas viltotājiem tika piespriesti bargi sodi: Rīgā tā bija kreisās rokas nocir-
šana (zagļiem – labās), ja viltotās naudas vērtība pārsniedza vērdiņu, draudēja nāvessods
verdošā ūdeni. Citās zemēs viltotājus dedzināja uz sārta, lēja kaklā sakarsētu metālu, dzīvus
ieraka zemē utt. Tomēr tas nespēja atturēt viltotājus. Novērots, ka 17. gadsimtā monētu
viltošana bija īpaši izplatīta.
Žečpospolitas karaļa Jana Kazimira (1648–1668) vara šiliņu – boratinku Turaidā
nav daudz: trīs kalti Polijas, divi Lietuvas kaltuvēs, no tiem viens viltojums ar kroplīgām
leģendām un attēlu. Boratinki ir Žečpospolitas vara šiliņu nosaukums, tie kalti no 1659. līdz
1668. gadam Polijas un Lietuvas monētu kaltuvēs. Iemesls vara šiliņu izlaidei bija smagais
valsts ekonomiskais stāvoklis, ko iespaidoja karadarbība ar Zviedriju un Krieviju un ne-
pieciešamība norēķināties ar kara algotņiem. Varšavas Seims atbalstīja itāļu zinātnieka un
diplomāta Tita Līvija Boratīni (1617–1682) ierosināto valsts kases saglabāšanas projektu.
26
No
1658. gada T. L. Boratīni nomāja valsts monētu kaltuvi un pēc Seima piekrišanas desmit gadus
4. att
. Žečpospolita, Sigismunds III, Gdaņska, orts,
1609. gads (no: Dutkowski, J., Suchanek, A.
Corpus num-
morum Gedanensis
. Gdańsk: Stowarzyszenie Numizma-
tyków Profesjonalnych, 2000, s. 78, Nr. 153)
Fig. 4.
Rzeczpospolita, Sigismund III, Gdansk, ort, 1609
(in: Dutkowski, J., Suchanek, A.
Corpus nummorum
Gedanensis
. Gdańsk: Stowarzyszenie Numizmatyków
Profesjonalnych, 2000, s. 78, Nr. 153)
26
Рябцевич, В. Н.
О чем рассказывают монеты
. Минск: Народная Асвета, 1977, c. 136–144.