Basic HTML Version
Turaidas pilī arheoloģiskajos izrakumos atrastās monētas
26
Vairākas Turaidā atrastās zviedru laika 17. gadsimta monētas ir kaltas ne tikai
Rīgā, bet arī pašā Zviedrijā. 17. gadsimtā Zviedrijā tika atklātas jaunas, bagātas vara rūdas
iegulas. Līdz 1624. gadam Zviedrijā pārsvarā tika kaltas sudraba monētas, bet, sākot ar
1624. gadu, vara monētas tika laistas apgrozībā kā galvenā nauda. Tika kaltas īpaša veida
četrstūrainas monētas – klipes (no zviedru vārda
klippa
– griezt). Apaļas vara monētas
sāka kalt no 1627. gada. Gustavs II Ādolfs sākotnēji atļāva turpināt kalt monētas Rīgā
pēc Žečpospolitas naudas kalšanas noteikumiem. Bet 1626. gadā tika izdota pavēle, kas
noteica zviedru vara monētas kā vienīgo oficiālo maksāšanas līdzekli arī Rīgā un aizliedza
kalt vietējās monētas. Rīgā un Vidzemē apgrozībā strauji pieauga vara monētu skaits un
katastrofāli kritās to pirktspēja.
28
Gan armija, gan vietējie iedzīvotāji negribēja pieņemt
vara monētas. Tikai 1628. gadā Rīgai atkal atļāva tirdzniecībā lietot sudraba monētas un tika
atjaunota Rīgas kaltuves darbība. Novērots, ka vara monētu atradumi saistīti ar vietām, kur
uzturējās zviedru karaspēks, jo Gustavs II Ādolfs tieši šādās monētās izmaksāja atlīdzību
algotņiem.
29
Turaidā ir ļoti daudz šī perioda monētu, kopumā 17 dažādu nominālu vara
klipes: divēres, ēres, pusēres un firki. Monētas kaltas Stokholmā, Sēderšēpingā, Vadstēnā,
Gēteborgā, Saterā un Nīšēpingā. Ne vienmēr kalšanas vieta uz monētām ir uzrādīta,
tādēļ bieži nevar atšķirt, kur tās kaltas – Sēderšēpingā vai Vadstēnā, Saterā vai Nīšēpingā.
Visagrākā vara klipe Turaidā ir Johana III 8 ēru (1 mārka) klipe, kalta 1591. gadā. Pārējās
vara monētas pārsvarā ir kaltas Gustava II Ādolfa laikā: 16 klipes – 1624.–1627. gadā un
piecas apaļas ēres – 1628.–1631. gadā. Turaidā atrastās monētas, kas kaltas Zviedrijā karaļa
Kārļa XII (1697–1718) un karaļa Frederika I (1720–1751) laikā, ir sudraba.
18. gs. vidū Turaidas pils kultūrslānī nonāk līdz šim Latvijas izrakumos nezināma
monēta: Romas pāvesta Benedikta XIV (
Benedictus Quartus Decimus
, 1740–1758), kvat-
rins (
quattrino
), kalts Ravennā bez gada norādes. Vietējā naudas apgrozībā tādas monētas
nepiedalījās, visdrīzāk to atvedis kāds svētceļnieks. Monēta stipri nodilusi, tātad tikusi
ilgstoši glabāta. Aversā attēlots pāvesta personīgais ģerbonis kā pontifikāta simbols (tāds
bija katram Romas pāvestam). Uz visiem pāvestu ģerboņiem bija attēlota tiāra un zelta un
sudraba atslēgas, kas simbolizē pāvesta garīgo varu uz zemes (sudraba) un debesīs (zelta).
Reversā attēlots pie baznīcas kāpnēm stāvošs Svētais Apolinārijs, kas kreisajā rokā tur garu
krustu. Leģenda: S.AP-P.RAV. (Svētais Apolinārijs. Ravenna). Monētas tika kaltas vairākās
Pāvesta valsts reģiona pilsētās.
28
Ozoliņa, A. Zviedrijas 17.–18. gadsimta vara monētas un to atradumi Latvijas teritorijā.
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja
zinātniskie lasījumi 2004–2006
. (Latvijas Nacionālā Vēstures muzeja raksti, Nr. 12). Rīga: N.I.M.S., 2007, 69.–78. lpp.
29
Ducmane, K., Ozoliņa, A.
Latvija Eiropā: Monētu depozīti 1.–20. gadsimtā.
(Latvijas Nacionālā vēstures muzeja raksti,
Nr. 16). Rīga: Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, 2009, 29. lpp.