Basic HTML Version
13
Apdedzinot zemākā temperatūrā, keramika var būt neizturīga. Apdedzināšanas laikā 900 °C temperatūrā
sarkanajā mālā veidojas dzelzs oksīds, kas gatavam izstrādājumam dod oranži sarkano nokrāsu. Ja
apdedzināšanas laikā papildu skābekli nepievada, tad ceplī ir reducējoša atmosfēra un keramika iznāk
viscaur tumši nokvēpusi – tādējādi sarkanā māla ķieģelis kļūst melns. Apdedzināšanas temperatūrai ceplī
pārsniedzot 1000 °C, sarkanais māls kļūst arvien tumšāki sarkanāks – līdz pat karmīnsarkanam, tad tas
iekrāsojas brūns, bet 1200 °C temperatūrā kļūst pelēks (Davey 1961, 65). Tomēr atsevišķus māla veidus
tik augstā temperatūrā nevar apdedzināt, jo tie sāk kust un kļūst neizturīgi.
Keramikas daudzpusīgo izmantošanu viduslaikos noteica paša izejmateriāla pozitīvās īpašības.
Mitrs māls ir plastisks un labi padodas veidošanai, to viegli rotāt ar virsmā iespiestu reljefu dekoru.
Augstā temperatūrā apdedzināti keramikas izstrādājumi ir gandrīz tikpat cieti kā akmens, tie ir ūdens
necaurlaidīgi un maz bojājas karstuma un mitruma ietekmē. Gandrīz vai vienīgā sliktā īpašība ir keramikas
trieciennedrošība.
Tā kā keramika ir plīstoša, līdz mūsdienām sākotnējā izskatā saglabājusies tikai neliela daļa viduslaiku
ražojumu. Jau celtniecības laikā ir izmesti bojāti priekšmeti un to sīkas lauskas, savu laiku nokalpojuši
2. att.
Atjaunotās Turaidas pils pagalms 21. gs. sākumā. Vidū – Galvenais tornis, pa kreisi – lielais pusapaļais tornis un
aiz tā rietumu korpuss. Visi torņi un ēkas būvēti no sarkana māla ķieģeļiem un segti ar sarkana māla dakstiņu jumtiem
Fig. 2.
Inner courtyard of the restored Turaida Castle in the early 21
st
century. In the middle – the Main Tower, on the
left – the large Semicircular Tower and behind it – the Western Block. All towers and buildings have been constructed of
red clay bricks and roofed with red clay tiles
Ieva Ose.
Turaidas pils 13.–17. gadsimta būvkeramika