Basic HTML Version
26
Turaidas
pils Galvenā torņa ārsienā nedaudzi tumši apdedzināti ķieģeļi izceļas kā atsevišķi neregulāri
izkaisīti melni punkti (6. att.). Droši vien te izmantoti ķieģeļnīcas brāķi – atsevišķi apkvēpuši gabali, kam
citas vainas nebija. Tomēr Indriķa hronikā minētais fakts, ka Turaidas pils celšanā 1214. gadā piedalījies
Raceburgas bīskaps, varētu netieši liecināt parmūra apzinātu dekorēšanu. Kā jauminēts, ap 1210.–1220. gadu
būvētā Raceburgas doma ķieģeļu mūris atdzīvināts ar neregulāri izvietotiem tumšiem ķieģeļiem.
Dažām 14. un 15. gs. Livonijas celtnēm tumšie ķieģeļi iemūrēti tā, lai veidotos vienkāršs ornaments.
Rombu tīkls redzams Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcas torņa rietumu fasādē, daži rombi skatāmi Rīgas
Sv. Jāņa baznīcas ziemeļu sienā un virs bijušā klostera vārtiem. Arhitekts Vilhelms Neimanis, 19. gs.
beigās attēlojot Ludzas pils lielā torņa ziemeļrietumu fasādi, zīmējumā uzsvēris rombu tīklu, tekstā
piebilstot, ka tas izveidots no melni glazētiem ķieģeļiem (Neumann 1890, 318, Taf. 6). Tomēr šķiet, ka
tas ir nepareizs apzīmējums. Līdz mūsdienām Ludzas torņa fasādē neviens glazēts ķieģelis nav redzams
un arī regulārs rombu tīkls nav saskatāms. Fasādē ir tikai atsevišķi tumši apdeguši ķieģeļi, kas veido
slīpas līnijas un vāji saskatāmus rombus. Citur no sarkaniem ķieģeļiem celto Latvijas viduslaiku piļu
6. att.
Turaidas pils Galvenā torņa ārsiena
ar atsevišķiem tumši dedzinātiem ķieģeļiem
Fig. 6.
The external wall of the Main Tower
of Turaida Castle with separate dark-burnt
bricks
Ieva Ose.
Turaidas pils 13.–17. gadsimta būvkeramika