Basic HTML Version
33
pagalmā reiz bija nolikti apžūt nesen veidoti ķieģeļi, bet neviens cilvēks ilgāku laiku nebija tuvumā. Tāpēc
nepieskatīti mājdzīvnieki sabojāja krietnu daļu pusgatavo ķieģeļu, tos nopēdojot un deformējot. Droši
vien savā vaļā palaisti suņi pa žūšanai izliktajiem ķieģeļiem skraidījuši vairākas stundas vai pat visu dienu,
bet sīkie mājlopi no aizgalda izsprukuši īsu brīdi. Varbūt jēlķieģeļus samina no ganāmpulka atdalījušies
sīklopi – kazas vai aitas ar jēriem, kurus baram atkal piegriezis ganu suns. Uz dažiem ķieģeļiem ir tikai
viena, uz citiem – divas vai vairākas pēdas. Ķieģelis, kurā vienlaikus iespiestas gan kaķa, gan suņa pēdas,
varētu liecināt par viena mājdzīvnieka bēgšanu no otra. Nereti viena pēda ir dziļāka, bet otra gandrīz tai
virsū iespiesta seklāk. Tas uzskatāmi parāda dzīvniekam raksturīgo gaitu, pakaļkājas liekot priekškāju
pēdās. Uz vairākiem ķieģeļiem lielo suņu ķepas ar asajiem nagiem mīkstajā mālā iegrimušas pat 2 līdz
4 cm, bet pārnadžu šķeltie nagi – gandrīz 5 cm dziļi. Citu dzīvnieku, sevišķi kaķu pēdas iemītas diezgan
sekli un tikai nedaudz bojājušas ķieģeļu virsmas gludumu. Tas parāda, ka uz nesen izgatavotiemmitriem
ķieģeļiem atstātas dziļākās pēdas, bet apžuvušos gabalus nejauša uzkāpšana tik daudz nav bojājusi.
Atsevišķiem ķieģeļiem dzīvnieku pēdas iespiedušās ne tikai platākajā virsmā, bet deformējušas arī sānu
malu vai šķautni. Uz dažiem ķieģeļiem dzīvnieku pēdas iet gan vienā, gan pretējā virzienā. Tie visi var
būt tikai nejauši radušies iespiedumi – klaiņojošu dzīvnieku atstātas pēdas.
No vienas puses, ķieģeļi ar dziļajiem pārnadžu pēdu un lielo suņu ķepu iespiedumiem bija brāķis,
sevišķi tad, ja bija deformēta kāda šķautne vai mala. No otras puses, tos varēja apdedzināt un izmantot
celtniecībā, mūrēšanas laikā fasādē atstājot redzamu ķieģeļa vienu šaurāko sānu malu vai galu. To rāda
kāds apdrupis Turaidas ķieģelis, kura virsmā dziļi iespiesta pārnadža pēda daļēji aizziesta ar javu –
šī dzīvnieka atstātā zīme mūrī netika eksponēta.
Kā rāda Turaidā atrasto pēdķieģeļu apskats, nekas neliecina, ka amatnieki ķieģeļos pēdas būtu spieduši
speciāli vai mūrnieki pēdķieģeļus būtu iebūvējuši redzamās vietās. Līdz ar to jāpiekrīt lielākajai daļai
citzemju pētnieku, ka dzīvnieku pēdas uz ķieģeļiem nav ne dekors, ne meistaru zīme, ne maģisks simbols.
Pēdas radušās, savvaļā atstātiemmājlopiem skrienot pāri žāvēšanai izliktiem jēlķieģeļiem. Dažādie pēdu
nospiedumi nav meistaru speciāli izvēlēti, bet tie parāda Turaidas viduslaiku ķieģeļu ceplī strādājušā
amatnieka vai viņa kaimiņu turēto mājdzīvnieku daudzveidību.
Zīmes un dažādi nospiedumi uz ķieģeļiem
Uz viduslaiku ķieģeļiem reizēm sastop arī cilvēku atstātas zīmes. Uz dažiem Turaidas ķieģeļiem
redzami viena vai vairāku pirkstu nospiedumi, ko izgatavotājs nejauši atstājis mīkstajā mālā. Reizēm
amatnieks uz ķieģeļa platākās virsmas visā garumā apzināti ievilcis pirkstu švīkas, veidojot seklu
rievojumu. Tas nebija mūrī eksponēts – tieši otrādi. Turaidā atrastajiem ķieģeļiem pirkstu veidotajā
rievojumā ieķepusi java liecina par šīs virsmas iemūrēšanu sienā. Varbūt nelīdzenais rievojums tieši bija
domāts, lai tajā labāk ieķertos java un mūris būtu izturīgāks.
Speciālas zīmes kāmeistarumarkas vai produkcijas apzīmējums uz ķieģeļiematstātas ļoti reti. Pētījumos
noskaidrots, ka Eiropā viens no agrākajiempiemēriem ir Viduselbas reģions, kur ķieģeļumarķējums parādās
14. un 15. gs. mijā (Holst 1999, 219). Igaunijā atsevišķi ķieģeļi ar meistaru zīmēm atrasti Piritas klosterī un
Tartu Sv. Jāņa baznīcā (Tamm 1991, 212). Rīgā Melngalvju namā konstatētas 11 dažādas ķieģeļumarkas, bet
to piederība un datējums nav pētīts (Ārends 1943,45).Viena marka attēlo atslēgu ar burtiem SP, kas norāda
Ieva Ose.
Turaidas pils 13.–17. gadsimta būvkeramika