Basic HTML Version
32
Arī sabrukušās velves ķieģeļi bija jau vienreiz lietoti. Par iepriekšēju izmantošanu norāda dažiem
pēdkieģeļiem pieķepušas kaļķu javas paliekas. Iespējams, ka visi vai lielākā daļa 1979. gadā atrasto
pēdķieģeļu izgatavoti vienā laikā, jo vairākumam veselo eksemplāru ir vienādi izmēri – 29–29,5 × 14–
15 × 8,5–9 centimetri. Pēc lieluma tie atbilst dienvidu korpusa sienās izmantotajiem ķieģeļiem un līdz ar
to datējami ar 13. gs. otro pusi vai 14. gs. (Jansons 2007, 133).
Par dienvidu korpusā atrastajiem ķieģeļiem no 1979. gada izrakumu pārskatam pievienotā saraksta
varam uzzināt, ka uz 123 gabaliem atstātas lielas, mazas vai vidējas suņu pēdas, 15 nomīņājuši kaķi,
deviņus – pārnadži (aitas vai kazas un cūkas), bet četrus – mājputni. Tā kā izmēri daudziem ir līdzīgi,
var domāt, ka tie ir viena cepļa vienlaikus gatavoti ražojumi. Pēdu rašanos var skaidrot tā, ka ķieģeļnīcas
Ieva Ose.
Turaidas pils 13.–17. gadsimta būvkeramika
9. att.
Turaidas pilī atrasto
pēdķieģeļu paraugi
Fig. 9.
Samples of bricks
with paw prints found in
Turaida Castle