Basic HTML Version
41
sējumu (Davey 1961, 82). Lai izvairītos no dažādās valodās lietoto sējumu apzīmējumu nekonsekvences,
jaunākajā literatūrā reizēm sējumus apzīmē ar skaitļiem, piemēram, viens laidnis un viens galenieks –
“1 : 1 sējums” vai divi laidņi un viens galenieks – “2 : 1 sējums” (Holst 2008, 177). Vēl viens variants
sējuma nepārprotamai apzīmēšanai ir ķieģeļu nosaukuma izmantošana, piemēram, sējums “laidnis–
laidnis–galenieks” (Stammwitz 2014, 185).
Turaidas
pilī
arhitekts G. Jansons
būvizpētes laikā
konstatējis trīs ķieģeļu sējumu veidus
(12.–19. att.; Jansons 2007, 137, 138). Vendu sējums (2 : 1 jeb laidnis–laidnis–galenieks) izmantots
visvairāk. To sastop gan 13. gs. būvētajās pašās senākajās celtnēs – bergfrīdam un galvenās pils
aizsargmūrim, gan 15. gs. celtajam lielajam pusapaļajam tornim. Gotu sējumā (1 : 1 jeb laidnis–galenieks)
15.–16. gs. mūrēti uguns ieročiem piemērotie apaļie torņi pie ārējiem un iekšējiem ziemeļu priekšpils
vārtiem, mazais pusapaļais tornis, kā arī daži īsi sienu posmi. Torņveida dienvidu korpusa rietumu sienā
redzams, ka apakšdaļā izmantots vendu, bet augstāk tas nomainīts ar gotu sējumu. Arhitekts G. Jansons
to skaidro ar varbūtēju vēlākā laikā atjaunotu apdares plakni, bet bloka sējuma izvēli dienvidu priekšpilī
redzamajam slīpajam mūrējumam viņš uzskata par konstruktīvu risinājumu, nevis attiecina uz vēlāku
būvperiodu (Jansons 2007, 137, 138).
Ieva Ose.
Turaidas pils 13.–17. gadsimta būvkeramika
19. att.
Nišas sānu malās izmantoti ķieģeļi ar izkaltām
rievām. Tajās, iespējams, bija iestiprināti koka aizvērtņi
Fig. 19.
In the side edges of the niche bricks with chiselled
grooves have been laid. Probably, wooden shutters were
fastened into them