Basic HTML Version
48
Rietumeiropā – Francijā un Dienvidvācijā – plakanie dakstiņi parādījās jau 12. gs. (Bender 1995,
51). Ziemeļvācijā un Baltijā tie izplatījās krietni vēlāk. Līneburgas pilsētas ķieģeļnīcā plakanie dakstiņi
(
Tungenstein
) gatavoti mazā apjomā un tikai atsevišķās sezonās laikā no 1589. līdz 1720. gadam (Rümelin
1998, 41). Vairāku Latvijas ķieģeļnīcu 17. gs. dokumentos minēta dakstiņu gatavošana, bet to forma nav
tuvāk raksturota. No rakstītiem avotiem ir zināms, ka Jelgavā 1746. gadā ražoja ne tikai lielos dakstiņus
baznīcu jumtiem un kores dakstiņus, bet nelielā apjomā arī plakanos jeb mēlīšu dakstiņus ar noapaļotiem
galiem (
Bieberschwänze –
Zeida 1962, 144, 146; Dunsdorfs 1937, 44).
Arheoloģiskajos izrakumos Bauskas pilī konstatēts, ka mēles dakstiņi jumtu klāšanai lietoti tikai 16. gs.
otrajā pusē (24. att.; Caune 1982, 69). Bauskas pilī mēles dakstiņi ir 39 cm gari. Senākie 16. gs. izstrādājumi ir
platāki (19–20 cm) un biezāki (2–3 cm), bet vēlāk tos gatavoja šaurākus (17–17,5 cm) un plānākus (1,5–2 cm;
Caune 1982, 68, 69).
Turaidas
pilī mēles dakstiņi ir garāki (41,5–49 cm), to platums ir 16,5–18 cm un
biezums 2–3,5 cm. Arheologs J. Graudonis pēc Turaidas atradumiem aprēķinājis, ka viena kvadrātmetra
nosegšanai vajadzēja vismaz 24 plakanos dakstiņus un to svars atkarībā no gabalu izmēriem varēja būt
no 69 līdz 93 kg (Graudonis 1996, 91). Tā kā ceplī vienlaikus gatavotiem dakstiņiem izmanto vienāda
Ieva Ose.
Turaidas pils 13.–17. gadsimta būvkeramika
26. att.
No mēles dakstiņiem veidots jumta seguma paraugs Turaidas pils rietumu korpusa pagrabstāva ekspozīcijā
Fig. 26.
Example of a roof covering from flat tiles in the basement exposition of the Western Block of Turaida Castle