Basic HTML Version
49
izmēra formas, tad varētu domāt, ka Turaidas pils jumtiem mēles dakstiņi iegādāti vairākas reizes ar
zināmu laika atstarpi.
Turaidas pilsdrupu izrakumos ziemeļu priekšpils dienvidu gala telpas stūrī 1988.–1989. gadā atsedza
mēles dakstiņu noliktavu (25. att.). Izrakumu vadītājs atzīmē, ka zemē izraktā bedrē dakstiņi bija sakrauti
vertikāli cits virs cita septiņās kārtās un vēlāk kaudze apbērta ar būvgružiem (sk.: J. Graudonis. 1988. gada
izrakumu pārskats, 11. lp.). Izrakumu pārskatam pievienotajā būvmateriālu sarakstā minēti vēl 74 mēles
dakstiņi, kas atrasti kultūrslānī tajā pašā kārtā. Gan tovasar, gan nākamgad atsegtais dakstiņu krāvums
atstāts savā vietā telpas stūrī. Diemžēl izrakumu dokumentācijā nav atzīmēts, kad šīs senās noliktavas
dakstiņi aizvākti uz muzeja krājumu un cik gabalu tajā bija. Nav arī zināms, vai tie bija jauni vai jau lietoti.
Cik saskatāms krāvuma kopskata fotogrāfijā, dakstiņiem bija trijstūra formā veidots apakšgals. Tagad
Turaidas muzejrezervāta krājumā glabājas vairāki desmiti veselu mēles dakstiņu paraugu ar trijstūrveida
apakšmalu (26. att.). To izmēri garumā atšķiras par 3–5 centimetriem. Pēc to formas un materiāla izskata
ir grūti pateikt, vai tie gatavoti vienlaikus.
Kā jau minēts, mēles dakstiņi Bauskas pilī izmantoti 16. gs. otrajā pusē, bet citur Latvijā tie lietoti
vēl 17. gs. un mazā skaitā gatavoti pat 18. gs. vidū. Ar kādu laikposmu lai datē Turaidas mēles dakstiņus?
Ziemeļu priekšpilī blakus vietai, kur atsegta dakstiņu noliktava, zviedri 17. gs. izbūvēja reduti. Tās priekšā
nez vai veidoja būvmateriālu krāvumu. Drīzāk jādomā, ka dakstiņi sakrauti poļu laikos 16. gs. beigās.
Droši vien tad bija plānots kādai ēkai nomainīt jumta segumu, bet iecerētie remontdarbi nezināmu
iemeslu dēļ pārtraukti. Varbūt tie bija 1601. gada notikumi, kad poļu pārvaldīto Turaidas pili uz nepilnu
gadu ieņēma zviedru karaspēks (Malvess 2014, 242). Tāpēc Turaidas mēles dakstiņus ar trijstūrveida
apakšmalu varētu datēt ar 16. gs. otro pusi.
Uz vairāku Turaidas dakstiņu virsmas konstatētas vienkāršas zīmes, kas mitrā mālā ievilktas vai nu
ar pirkstu, vai asu kociņu. Tās ir sešstaru zieds vai zvaigzne, slīpais krusts, trijžuburu dakša, ar līniju
savienoti divi trijstūri (Graudonis 2005, II, 61. tabula). Iespējams, ka vismaz dažas no tām bija meistaru
zīmes, ar kurām apzīmēta noteikta produkcija. Tomēr iespējams, ka tas ir vienkāršs dekors – varbūt tie
ir tā sauktie svētvakara dakstiņi.
Liektie jeb holandiešu dakstiņi
Liektajiem jeb holandiešu dakstiņiem
šķērsgriezumā ir S veidā izliekta forma. Skatoties no virsas,
šis dakstiņš veidots kā taisnstūris, kam ir nošķelti divi diagonāli pretējie stūri. Šos dakstiņus uzskata par
klostertipa jumta seguma materiāla tālāk attīstītu un uzlabotu formu. “Holandietis” radās, kad augšējo
mūku un apakšējo mūķeni apvienoja vienā izstrādājumā. Tā bija vienkāršots dakstiņu izgatavošanas veids
un iegūts vieglāks jumta seguma materiāls. Klājot jumtu no holandiešu dakstiņiem, viena gabala uz leju
noliektā mala pārklāja otra uzliekto malu. Zemāk novietotas kārtas dakstiņa augšējais diagonāli nošķeltais
stūris atbalstīja augstākas kārtas dakstiņa apakšējo diagonāli nošķelto stūri. Ar izliektajiem dakstiņiem
klāts jumts apvienoja abu iepriekšējo – klostertipa un plakano – dakstiņu jumtu vizuālo izteiksmību.
Tas bija diezgan reljefs, un slīpās rievas ļāva labi notecēt lietus ūdenim. Jumta virsmas rievojums radīja
gaismēnu spēli, segumam bija gan vertikāls dalījums un ritmiski atkārtots viļņojošs līmenisks ornaments,
gan diezgan izteiksmīgs ēnas raksts uz celtnes sienas.
Ieva Ose.
Turaidas pils 13.–17. gadsimta būvkeramika