Basic HTML Version
Dzelzs apstrāde un būvkalumi Latvijas teritorijā
23
91, bet otrā – 81 smaila rūts. Citā telpā bija logaila ar piecām daļām, no kurām katrā iestiklotas
25 kvadrātiskas rūtis, bet tikai divas vērtnes bijušas ar apkalumiem un līdz ar to atveramas
(Rauna 2014, 362, 364). Bauskas pilī 1650. gadā aprakstītie logu slēģi ar dzelzs virām (Bauska
2010, 146), iespējams, bija domāti telpas vēdināšanai un gaismas ielaišanai vasarā. Kandavas
pilī 1699. gadā minēti astoņi logi ar četriem “bīdāmiem logiem” (Kandava 2011, 313), kas var-
būt bija daļai loga priekšā aizbīdāms koka režģis, kas nedaudz laida cauri gaismu. Logu slēģi
ar virām un skrūvēm aprakstīti arī 1711. gada Dobeles pils inventarizācijā (Dobele 2005, 363).
Raunas pilī 1688. gadā un Kandavas pilī 1699. gadā vēl minēti daži veci logi ar svina ietvariem
(Rauna 2014, 350; Kandava 2011, 315). Droši vien līdzīgs nestabils stiklojums iepriekš bijis arī
citiem logiem, kurus Kandavas pilī bija izgāzis vējš.
Vēl kāds aizdares veids sīkāk aprakstīts Saldus pils 1681. gada inventarizācijas protokolā.
Tolaik pilī izmantoja divu veidu logu vērtnes. Senākais stiklojums sastāvēja no daudziem nelie-
liem svina ietvariem, kurus no telpas iekšpuses nostiprināja ar vējstieņiem (
Glaß-Fenster in Bley
geleget mit WindEisen
; Saldus 2016, 354). Tie bija tievi dzelzs stieņi, kuru gali tika pienagloti
koka rāmim, lai sīkrūšu stiklojumu svina ietvaros aizsargātu pret vēja radīto spiedienu. Vien-
laikus Saldus pilī 1681. gadā aprakstīts jaunievedums – logu koka rāmji ar lielāku izmēru stikla
rūtīm. Kā saprotams no dažādu telpu aprakstiem, logailā varēja būt trīs, četras, sešas vai pat
astoņas daļas. Vai tās bija koka ietvaru daļas vai vērtnes, ne vienmēr ir saprotams. Tam piemēru
dod šāds loga apraksts: “Astoņas stikla rūtis bez svina, tikai ievietotas koka rāmī, no tām četras
ar četriem pāriem viru un četriem aizliktņiem” (
8 Glaß Fenster ohne Bley, nur in Holtz gefaßet,
darunter 4 mit 4 paar Hängen und 4 Überwürfen
; Saldus 2016, 357). Jādomā, ka četras augšējās
rūtis logailā bija nostiprinātas nekustīgi, bet četras apakšējās bija ievietotas divās atveramās
vērtnēs, jo tām minētas viras un aizdares detaļas.
Izņemot lielās platgalvas naglas, ar kurām bija apkaltas vārtu vērtnes, citas naglas celtņu
un telpu inventarizācijās nav minētas. Tomēr šie sīkie dzelzs kalumi pilīs lietoti ļoti lielā skaitā.
Par to liecina Bauskas pils 1694.–1695. gada būvmateriālu saraksts, kur uzskaitīti jumta re-
montdarbiem vienā korpusā sagādāti 12 000 naglu latām un 1000 astoņu collu naglu spārēm,
bet otram korpusam – 4000 naglu latām un 300 astoņu collu naglu (Bauska 2010, 159, 160).