Basic HTML Version
Turaidas pils kalēji un dzelzs būvkalumi
24
TURAIDAS PILS KALĒJI UN DZELZS BŪVKALUMI
Dažas liecības par Turaidas pils smēdi
un kalējiem
Senākās rakstītās ziņas par Turaidas amatniekiem saglabājušās tikai no 16. gs. beigām.
Poļu Livonijas 16. gs. 80. gadu saimniecības grāmatās atzīmēts, ka 1583.–1586. gadā Turaidas
stārastijas Beitiņu pagastā, kas pleties pils apkārtnē, strādājis atslēdznieks Matīss (poļu val.
Ma-
tis Slosarz
). Šajā laikā vairākkārt pirkta dzelzs pilī remontējamiem logiem un krāsnīm, kā arī
muižas vajadzībām un dzirnavu labošanai (Bērziņš 1935, 28, 29, 53–55). Iespējams, ka tas pats
atslēdznieks Matīss piepratis arī pārējos kalēja darbus, ne tikai atslēgu izgatavošanu, jo neviens
cits kalējs Turaidas stārastijas tā laika dokumentos nav nosaukts.
Kalējs un smēde minēta 1590. gadā veiktajā Turaidas pils inventarizācijā. Pēc apraksta
secības var saprast, ka smēde bija ierīkota dienvidu priekšpilī. Tur bijuša torņa pirmajā stāvā
glabātas kokogles un kalēja piederumi, bet blakus atradusies kalve ar divām plēšām un laktu
(Turaida 1999, 160). Inventarizācijā vēl minēts, ka tolaik Turaidas muižai piederošajā Beitiņu
pagastā vienu arklu zemes izmantoja kalējs, par to vajadzības gadījumā strādājot muižai un
saņemot uzturu (Turaida 1999, 169). Pēc šīs piezīmes var domāt, ka Turaidas muižai ikdienā
kalēja darbu vajadzēja reti. Šķiet, pilij kalējs strādāja tikai laiku pa laikam – droši vien tad, ja bija
nepieciešams salabot kādu salūzušu darbarīku, durvju vai logu apkalumu. Jādomā, ka lielāku re-
montu vai jaunu ēku celtniecības laikā kalējam pilī bija pastāvīgs darbs vairāku mēnešu garumā
vai arī nepieciešamie apkalumi tika pasūtīti citur un atvesti jau gatavi.
Par kalēju darbību Turaidas pilī netieši liecina daži atradumi arheoloģiskajos pētījumos.
Kā atzīmējis seno metālu pētnieks A. Anteins, 1953. gadā izrakumos pie Turaidas pils galvenā
torņa atsegtajā 13. gs. otrās puses kultūrslānī atrasts 860 g smags dzelzs krica gabals. Spriežot pēc
A. Anteina rakstā publicētā krica attēlam pievienotā mēroga, tas bijis apmēram 14 × 7 cm liels
gabals. Uz tā virsmas bijuši redzami kokogļu nospiedumi un sīkas atliekas, kas liecinot par krica
iegūšanu krāsnī, rūdu dedzinot kopā ar kokoglēm. Šī gabala porainās virsmas makrostruktūras
izpētē konstatēts viendabīgs metāls – ferīts, bet dažviet – arī perlīta ieslēgumi (Anteins 1960,