Basic HTML Version
Turaidas pils kalēji un dzelzs būvkalumi
25
47). Kā jau iepriekš minēts, par kricu sauc rūdas apdedzināšanas procesā iegūto jēldzelzi, kuru
kalējs izmantoja dzelzs priekšmetu izgatavošanā. Ja A. Anteina minētais kultūrslāņa horizonta
datējums ar 13. gs. ir pareizs, tad tā ir senākā līdz šim zināmā norāde par dzelzs kalšanu Turai-
das pils teritorijā.
Vēl dažas liecības par kalēja darbību Turaidas pilī iegūtas 1978. gada izrakumos dienvidu
priekšpilī. Kā īsā ziņojumā arheologu ikgadējo atskaišu materiālos norādījis pētījumu vadītājs
J. Graudonis, šajā priekšpilī uz dienvidiem no dienvidu korpusa pie aizsargmūra atsegta 16. gs.
smēdes vieta (Graudonis 1979, 38–40). Lai aprakstītu tur fiksētās celtniecības liecības un atradu-
mus, izmantots J. Graudoņa 2003. gadā iznākušās grāmatas teksts (Graudonis 2003, 107–108) un
nepublicētais 1978. gada izrakumu pārskats (TMR – Graudonis 1978, 21.–23. lp.).
Dienvidu priekšpilī iemērītajā 19. izrakumu laukumā atsegtā smēde bijusi plānā ap
3,5 × 4,5 m liela ēka (3. att.). Par kalēja darbību šajā vietā liecināja norakts ogļains deguma slānis,
kurā atrada vairākus krica gabalus. Pirms ēkas celšanas būvlaukumā bija noblietēts 25–35 cm
3. att.
Turaidas pils dienvidu priekšpilī pie rietumu aizsargmūra arheoloģiski atsegtā smēdes vieta: a – pirmās ēzes
paliekas, b – otrās ēzes paliekas, uz austrumiem – ogļains deguma slānis, c – mazais pusapaļais tornis.
XIX izrakumu laukuma 1. kārtas plāns. Z. Petunovas 1978. gada zīmējums (TMR 25246)
Fig. 3.
Remains of the blacksmith’s workshop excavated at the western wall of the southern outer bailey in Turaida
Castle: a – remains of the hearth No. 1, b – remains of the hearth No. 2; to the east – a layer of burnt coal,
c – the Small Semicircular Tower. Drawing by Z. Petunova, 1978 (TMR 25246)