Page 148 - muzejs_lv

Basic HTML Version

piena un citu svaigu produktu uzglabāšanu. No ok-
tobra līdz aprīlim tecina degvīnu, kas nes muižai labu
peļņu.
Arī ziemā muižā turpinās amatnieku darbs - strādā
kalēji, galdnieki, namdari, ratu meistari, stiklinieki,
ādmiņi, audēji, vīžu pinēji un citi sava amata meistari.
Pēc visu muižas pasūtījumu izpildes amatnieki drīkst
savus darinājumus arī pārdot. Turaidas amatnieku sie-
vas bieži ir vērpējas un apgādā muižas saimniecību ar
dziju.
Sadzīve.
Turaidā muižnieki rūpējas par muižas ļaužu
un zemnieku veselību un labklājību, lai viņi varētu
labi pildīt savus pienākumus. Uz muižas rēķina notiek
obligātā potēšana pret bakām. Vairākas Lēdurgas–
Turaidas draudzes muižas kopīgi algo ārstu. Tiek
sniegta palīdzība daudzbērnu ģimenēm, bāreņiem un
grūtībās nonākušajiem. Kā redzams Lēdurgas–Turai-
das draudzes baznīcas grāmatās, Turaidas muižas
īpašnieki un viņa ģimenes locekļi dažkārt ir krustvecāki
muižas ļaužu un zemnieku bērniem. Nozīmīgākajās
gadskārtās zemniekiem un muižas ļaudīm tiek rīkoti
kopīgi svētki.
Muižas sadalīšana.
Būtiskas pārmaiņas muižas dzīvē
ienes Latvijas neatkarības pasludināšana 1918. gada
18. novembrī. 1920. gadā pieņem likumu par agrāro
reformu, kuras rezultātā Turaidas muižu likvidē un
tās zemi ieskaita valsts zemes fondā. Uz atsavinātās
zemes izveido jaunsaimniecības, bet pēdējam Turai-
das muižas īpašniekam A. M. Staelam fon Holšteinam
paliek neatsavināmā daļa.
Vīžu pinējs ar savu produkciju. 20. gadsimta sākums.
Fotogrāfija. Autors nezināms
Stāsts par amatniekiem Turaidas muižā
Pēc medībām. 20. gadsimta sākums. Fotogrāfija.
Autors nezināms
148