Basic HTML Version
Pirts
Guļbaļķu ēka celta 1828. gadā. Sākotnēji tā izmantota
dzīvošanai, pēc tam ēka pielāgota muižas ļaužu pirts
vajadzībām un padomju laikā to izmanto kā vietējo
iedzīvotāju lopu kūtiņu.
Ēku kā pirti muzejrezervāts rekonstruē 1996. gadā. Pirtī
iekārtota ekspozīcija, kura sniedz ieskatu pirtsslotu un
zāļu tēju daudzveidībā, kas ļauj izjust to aromātu, kā
arī atspoguļo pirtī un tās tuvumā darītos sieviešu dar-
bus – veļas velēšanu un mazgāšanu, dziju krāsošanu ar
augu krāsvielām.
Ekspozīcija
“Latviskās pirts tradīcijas”
Ekspozīcija stāsta par pirts īpašo nozīmi latviešu
tautas sadzīvē. Iešana pirtī sestdienas vakaros ir
neatņemama latviskā dzīvesveida sastāvdaļa, kas nav
zaudējusi savu nozīmi arī mūsdienās. Pirti varēja iz-
mantot arī dzīvošanai. Senatnē pirtī sākās un beidzās
cilvēka dzīve: dzima bērni un mirušie tika sagatavoti
izvadīšanai. Pirts bija kā mājas svētnīca, kurā notika
mazgāšanās, pēršanās un arī dziedniecība.
Lāvas telpa
Pirts, skats no dienvidaustrumiem
Pirtsslotas un zāļu tējas
Ieskats ekspozīcijā. Stāsts par vilnas dziju krāsošanu
Pirts, skats no dienvidrietumiem
149
TURAIDAS MUIŽA