Basic HTML Version
Brīvdabas ekspozīcija
“Dīķsaimniecība un zvejniecība
Turaidas muižā”
Turaidas apkārtnes ūdenstecēs ir apzināti vairāk kā 40
senie dīķi, kāarīmeniķuundambjuatliekas. Dīķi Turai-
das muižas centrā minēti un kartēs attēloti jau kopš
16. gadsimta. Pirmie dīķi tiek ierīkoti “bruņinieku
bedrēs”, ievadot tajās avotu un strautiņu ūdeņus.
“Bruņinieku bedres” rodas, rokot mālus ķieģeļu
gatavošanai pils mūriem. Senākās atrastās meniķu at-
liekas liecina, ka Turaidā tie būvēti vismaz pirms 200
gadiem.
Turaidas muižā 20. gadsimta sākumā sākas strauja
dīķsaimniecības attīstība. Izbūvē daudz jaunu dīķu,
no Dānijas tiek “izsaukts zivkungs”, lai zivju audzēšanā
ieviestu visjaunākās metodes.
Pēc agrārreformas 20. gadsimta 20. gados dīķi nonāk
agronoma Emīla Zolmaņa īpašumā. Lielākie dīķi
tiek iztīrīti, daļa koka meniķu nomainīti ar betona
ūdensregulatoriem, izbūvē arī dažus jaunus dīķus.
Vairumā dīķos audzē karpas, nelielos daudzumos –
līņus, kā arī zelta orfas – parastā ālanta dekoratīvo
formu.
Pašreiz Turaidas muzejrezervāta teritorijā apzinātas
26 seno dīķu vietas, no tām 17 vietās ierīkoti dīķi.
Zivju pagrabs
Attīstoties zivsaimniecībai, kāda senāka ēka pie dīķa
1912. gadā tiek pārbūvēta par zivju pagrabu, kurš
pārsegts ar cilindrisku velvi un sienas veidotas no
dolomīta plāksnēm. Pagraba logu un durvju ailām
izmantota sarkano ķieģeļu apdare. Cauri pagrabam
novadītais dīķa ūdens piepilda speciāli izbūvētus
caurteces baseinus, kuros dzīvas zivis var turēt arī
ziemā.
Muzejrezervāts atjauno zivju pagrabu un 1999. gadā
iekārto tajā ekspozīciju “Zivju pagrabs”, kurā var
aplūkot caurteces baseinus, dzīvas zivis, kā arī rīkus
zivju šķirošanai un pārvietošanai.
Zivju pagrabs, skats no rietumiem
Svētku laikā apmeklētāji makšķerē muižas dīķos
Caurteces baseini zivju pagrabā
Vienkoča laiva un zvejas rīki
150