Basic HTML Version
Jaunā klēts nekad nav izmantota tai paredzēta-
jiem nolūkiem. Pēc agrārreformas 20. gadsimta 20.
gados to bija grūti pielāgot jaunsaimniecības vaja-
dzībām. Padomju gados ēka izmantota kā nolikta-
va un piena savākšanas punkts.
Turaidas muzejrezervāts jauno klēts ēku restaurē
un 1997. gadā tajā iekārto muzejrezervāta krātuvi.
Vagara māja
Ēka būvēta 19. un 20. gadsimta mijā. Tā ir koka
guļbūve, kas no ārpuses apšūta ar dēļiem. Ziemeļu
puses telpas piebūvētas vēlāk. Mājā dzīvo muižas
vagars ar savu ģimeni. Agrārreformas laikā 20.
gadsimta 20. gados māja nonāk mežziņa rīcībā un
iegūst nosaukumu “Gaujieši”. Ēkas vidusdaļā ie-
kārto viņa sievas - zobārstes darba kabinetu, bet
tās ziemeļu daļā ir uzgaidāmā telpa un mežziņa
darbistaba.
Ēkā 1947. gadā sāk rīkoties lauksaimniecības arte-
ļa “Pamats” valde, vēlāk tur iekārto lauksaimnie-
cības arteļa bērnudārzu. 20. gadsimta otrajā pusē
bijušajā vagara mājā izmitina kolhozniekus.
Turaidas muzejrezervāts 1991. gadā ēku nopērk
un pašlaik izmanto saimnieciskām vajadzībām.
Blakus ēkai saglabājusies 19. un 20. gadsimta mijā
celtā klētiņa.
Dampšķūnis
Ēka būvēta 19. un 20. gadsimta mijā, modernizē-
jot muižas saimniecību. Divslīpju jumts bijis segts
ar koka dēlīšiem. Šķūņa konstrukcijas satur un bal-
sta ar kaļķa javu apmesti plienakmeņu mūra stabi.
Dampšķūni izmanto labības kulšanai ar pārvietoja-
mo kuļmašīnu, kuru pārved un darbina ar lokomo-
bili. Agrārreformas laikā 20. gadsimta 20. gados ēka
paliek muižas īpašniekam Staelam fon Holšteinam.
Pašlaik Turaidas muzejrezervāts dampšķūni iz-
manto saimnieciskām vajadzībām.
Turaidas muiža no putna lidojuma
Vagara māja, skats no ziemeļrietumiem
Dampšķūnis, skats no dienvidiem
156