Basic HTML Version
Pils rietumu daļā 15. gadsimtā uzbūvē dzīvojamo ēku – rietumu korpusu ar jumta izbūvi, sargeju un
pagrabu. Ēkas rietumu siena vienlaicīgi ir arī pils aizsargsiena. Pēc 16. gadsimta rietumu korpusu izmanto
kā klēti graudu glabāšanai. Ēkas ārējais apjoms saglabājies līdz mūsdienām. Korpusa izpēte un restaurācija
veikta 20. gadsimta 50. gadu beigās.
Ekspozīcija
“Turaida Rīgas arhibīskapijas
sastāvā. 13.–16. gadsimts”
Turaidas novads no 13. gadsimta sākuma līdz vidum
ietilpst Rīgas bīskapijas, no 1255. līdz 1566. gadam –
Rīgas arhibīskapijas sastāvā.
Arhibīskapijas teritorija veidojas 13. gadsimtā no
kādreizējās Ikšķiles un Rīgas bīskapijas gan mierīgas
kristianizācijas, gan iekarojumu rezultātā. 13.–16.
gadsimtā mūsdienu Latvijas un Igaunijas teritorijā –
Livonijā – pastāv vairāki politiski veidojumi: Rīgas
arhibīskapija, Kurzemes, Tērbatas (Tartu), Sāremā-
Lēnemā (Sāmsalas-Vīkas) bīskapijas, kā arī Vācu or-
deņa Livonijas atzars (Livonijas ordenis).
Rīgas arhibīskaps ir tieši pakļauts pāvestam. Viņš ir garī-
gais valdnieks Livonijas ordenim un visām Livonijas un
Prūsijas bīskapijām. Laicīgās lietās Rīgas arhibīskapam ir
pakļauta tikai arhibīskapija. Rīgas arhibīskapijas pārval-
dē svarīga loma ir arhibīskapa padomei - domkapitulam,
arhibīskapa ieceltai amatpersonai – fogtam un arhibīs-
kapa vasaļiem.
Turaida ir Rīgas arhibīskapijas novada pārvaldes un
saimniecības centrs, kur pastāvīgi uzturas fogts – ties-
nesis un pārvaldnieks. Laiku pa laikam te ierodas arī ze-
mes valdnieks – arhibīskaps. Te viņš spriež tiesu, slēdz
līgumus ar vasaļiem un pārvalda īpašumus.
Turaidas pilī ir saglabājušās liecības par viduslaiku ga-
rīgo un materiālo kultūru – svētceļnieku lietoti priekš-
meti, viduslaiku rakstāmrīki, apgaismes līdzekļi, greznu
krāšņu podiņu fragmenti, zīmoga spiednis un monētas.
Rietumu korpuss
83
TURAIDAS MŪRA PILS