Basic HTML Version
Rīgas arhibīskapijas zemes
Rīgas arhibīskapija izveidojas 1255. gadā, kad Romas
pāvests Aleksandrs IV paaugstina Rīgas bīskapiju par
arhibīskapiju un apstiprina tās īpašumus. Arhibīskapi-
jas teritorija ir sadalīta divās daļās. Lībiešu galā ietilpst
lībiešu apdzīvotās teritorijas Turaida, Idumeja un Met-
sepole. Latviešu gals veidojas no latgaļu zemēm Jersi-
kas, Tālavas un Atzeles, kā arī Imeras un Kokneses.
Rīgas arhibīskapija sastāv no galda zemēm jeb domē-
nēm, domkapitula zemēm un lēņu novadiem.
Galda zemes jeb domēnes ir arhibīskapa tiešs īpašums.
Te atrodas arhibīskapa baznīcas, pilis unpilsētas. Vidus-
laikos arhibīskaps, tāpat kā citi valdnieki bieži ceļo pa
saviem īpašumiem, tos pārvaldīdams, spriezdams tiesu
un noslēgdams vai atjaunodams līgumus ar vasaļiem.
Galda zemes pārvalda arhibīskapa amatpersonas –
fogti. 13. gadsimtā nozīmīgākās Rīgas bīskapu un arhi-
bīskapu pilis – rezidences – ir bīskapa sēta Rīgā, Turai-
das un Kokneses pilis. 14. – 16. gadsimtā arhibīskaps
bieži uzturas savās rezidencēs Limbažos un Raunā.
Rīgas arhibīskapijas pilsētas ir Koknese un Limbaži.
Rīga ir tik bagāta un varena, ka ne vienmēr pakļaujas
arhibīskapam. Arhibīskapa varu ierobežo arī Vācu or-
deņa pretenzijas uz virskundzību Rīgas pilsētā. Salas-
pils līgumā 1452. gadā Rīgas pilsētai tiek noteikti divi
virskungi – Rīgas arhibīskaps un Vācu ordeņa Livonijas
zemes mestrs.
Domkapitula zemes ir paredzētas domkungu uz-
turēšanai.
Lēņu novadi ir lielākā zemes daļa, kas izlēņota arhibīs-
kapa vasaļiem. Vasaļi te būvē mūra pilis un pat dibina
pilsētas. Rīgas arhibīskapijā ir viena vasaļu dibināta pil-
sēta – Straupe. Tā atrodas Rīgas arhibīskapijas Lībiešu
galā vasaļu Rozenu lēņu novadā.
Viduslaikos robežas nav tik stingri noteiktas kā mūs-
dienās, tās apraksta dokumentos un atsevišķās vietās
uz robežām novieto robežakmeņus. Rīgas arhibīskapa
robežakmenī iecirsto zīmi veido sakrustots krusts un
bīskapa zizlis.
Digitālā programma “Viduslaiku mūra pilis Latvi-
jā”
sniedz ieskatu par mūra pilīm, kas laikā no 13. līdz
16. gadsimtam uzceltas mūsdienu Latvijas teritorijā.
Programmā var iegūt informāciju par katras konkrētās
pils senāko nosaukumu, tās atrašanās vietu, celtniecī-
bas laiku, kā arī par nozīmīgākajiem notikumiem, kas
saistīti ar pili. Karte tapusi sadarbībā ar Latvijas Zināt-
ņu akadēmijas īsteno locekli, arheologu, piļu pētnieku
Andri Cauni un Dr.hist. Latvijas Zinātņu akadēmijas
īsteno locekli, arheoloģi, piļu pētnieci Ievu Osi.
Rīgas arhibīskapa laicīgā vara
Rīgas arhibīskaps vienlaikus ir valsts augstākais
laicīgais un garīgais valdnieks. No 12. gadsimta beigām
līdz 16. gadsimta vidum Rīgas arhibīskapijā valda četri
Digitālā programma
“Viduslaiku mūra pilis Latvijā”
Seno deju grupa „Ballare” Turaidas pilī. 2005. gads
84