Basic HTML Version
13
Turaidas pilī arheoloģiskajos izrakumos atrastās monētas
Tatjana Berga
TURAIDAS PILĪ ARHEOLOĢISKAJOS IZRAKUMOS
ATRASTĀS MONĒTAS
Arheoloģiskajos pētījumos Turaidas viduslaiku pilī atrasts daudzskaitlīgs un nozī-
mīgs numismātiskais materiāls. Tie ir divi 15. gadsimta monētu depozīti, vairāk nekā 200
dažādu periodu monētas un skaitīšanas žetoni. Materiāls sniedz svarīgas liecības par nau-
das apgrozības sastāvu dažādos periodos, par tirdzniecības attīstību un sakariem ar citām
zemēm. Īpaši nozīmīgi ir depozītu atradumi.
Depozīts
ir monētu komplekss, savdabīgs naudas apgrozības momentuzņēmums,
kas lieliski atspoguļo naudas apgrozības sastāvu tieši tajā gadā un dienā, kad depozīts ticis
noglabāts. Pirmais depozīts (I) atrasts 1982. gada arheoloģiskajos izrakumos pils rietumu
nogāzē, 11,5 m uz ziemeļiem no pusapaļā torņa un ap 3,2 m uz nogāzes pusi, uzbēruma
zemēs. Depozīta sastāvā 12 monētas (TMR 11140: 1–12). Monētas bija izkaisītas ap 1 m
2
lielā laukumā. Depozīta vecākā monēta ir Livonijas ordeņvalsts Tallinas ārtigs, kalts 14. gs.
beigās, jaunākās – sešas monētas: viens Tallinā kalts ārtigs un pieci šiliņi, kalti 15. gs. otrajā
ceturksnī. Pārējās monētas ir divi Rīgas arhibīskapa Henninga Šarpenberga (1424–1448)
šiliņi un četri Tartu bīskapa Dītriha IV Reslera (1413–1441) šiliņi. Depozīts pēc hronolo-
ģijas ļoti kompakts, lielākā daļa monētu attiecas uz 15. gs. otro ceturksni, un tas datējams ar
1425.–1450. gadu. Pēc atrašanas apstākļiem nevar noteikt, vai šī nelielā naudas summa bija
nozaudēta vai apzināti noslēpta briesmu brīdī. 15. gs. otrajā pusē Rīgas arhibīskaps Hen-
nings Šarpenbergs bieži uzturējās Turaidas pilī. Nākamais arhibīskaps Silvestrs Stodevešers
(1448–1479) pēc stāšanās amatā atcēla no amata Turaidas fogtu.
1
Varbūt šie 1449. gada
notikumi kļuva par iemeslu naudas noglabāšanai. Parasti naudas uzkrājumu noslēpj kādā
briesmu brīdī vai juku laikos. Turaidas pirmā depozīta monētas bija noslēptas steigā pils
nogāzē, tātad īpašniekam nebija iespējams aiziet tālāk no pils, lai izvēlētos drošāku vietu.
Jebkurā gadījumā tas ir svarīgs monētu komplekss, kas atspoguļo naudas apgrozības sastāvu
Livonijā 15. gs. otrajā ceturksnī.
1
Turaida 13.–16. gadsimta dokumentos
. Sast. V. Stikāne. Rīga: Zinātne, 2014, 98.–100. lpp.