Basic HTML Version
Turaidas pilī arheoloģiskajos izrakumos atrastās monētas
14
2
Turaida 13.–16. gadsimta dokumentos
. Sast. V. Stikāne. Rīga: Zinātne, 2014, 119.–125. lpp.
3
Ducmane, K., Ozoliņa, A.
Naudas laiki Latvijā
. Rīga: Lauku Avīze, 2013, 37.–39. lpp.
4
Turpat, 37. lpp.
Otrais depozīts (II) arī atrasts pils rietumu nogāzē jauktā slānī, 4,6 m uz rietumiem
no pusapaļā torņa sienas, 1,5 m uz ziemeļiem no saejas vietas (TMR 10023: 1–22). Depozīta
23 monētas bija saliktas kaudzītē. No tām 14 kaltas Tallinā, astoņas – Tartu un viena – Rīgā.
Vecākās monētas: trīs Tartu bīskapa Bartolomeja Savijerves (1441–1459) laikā kaltie feniņi.
Jaunākās monētas: četri Livonijas ordeņvalsts Tallinas feniņi, kalti 15. gs. 70. gados (ar di-
vām zvaigznēm virs vairoga). Lielākā daļa monētu kalta 15. gs. vidū un trešajā ceturksnī:
desmit feniņi kalti Tallinā 1430.–1465. gadā; trīs feniņi kalti Tartu bīskapa Helmiha fon
Malinkrodes (1459–1468) laikā un divi – Tartu bīskapa Andreasa Pepera (1468–1473) laikā.
Rīgas kalums pārstāvēts tikai ar vienu – arhibīskapa Silvestra Stodevešera feniņu. Spriežot
pēc jaunākajām monētām, Turaidas otrais depozīts noguldīts 15. gs. 70. gados. Interesanti,
ka arī šī depozīta noglabāšanas vieta ir netālu no pusapaļā torņa, kas norāda, ka monētas
atkal bija noglabātas steigā. Šoreiz iemesls naudas slēpšanai varētu būt karadarbība. Visu
15. gadsimtu Livonijā notika nemitīgi konflikti starp Rīgas pilsētu, arhibīskapu un ordeni,
kuru rezultātā Turaidas pilij vairākkārt mainījās saimnieki. 15. gs. otrajā pusē Rīgas arhi-
bīskapa nesaskaņas ar ordeni nonāca līdz karadarbībai. Attiecības ar ordeni 1479. gadā bija
tā saasinājušās, ka arhibīskaps Silvestrs Stodevešers vērsās ar lūgumu pēc palīdzības pie
Zviedrijas valsts pārvaldnieka Stena Stūres. Ordenis atkal bija okupējis dažus arhibīskapijas
novadus. Iecerēto savienību ar Zviedriju neizdevās realizēt, jo ordeņa karaspēks ieņēma
24 arhibīskapa pilis, to skaitā Turaidu, bet pašu arhibīskapu sagūstīja un turēja apcietināju-
mā Koknesē. Savstarpējās cīņas ilga vairākus gadus. Tikai 1485. gadā arhibīskaps Mihaels
Hildebrands atguva Turaidas pili, un 1486. gadā tajā notika sarunas starp arhibīskapu,
Livonijas ordeni, Rīgas pilsētu un domkapitulu, piedaloties zviedru sūtņiem, lai rastu
kopīgu konflikta atrisinājumu. Tomēr savstarpējās cīņas turpinājās. Smagu sakāvi ordenis
cieta pie Turaidas 1490. gadā, kad krita seši ordeņa komturi un fogti, bet seši nokļuva gūstā.
2
Turpmāk Turaidas pils bija tikai arhibīskapu valdījumā.
Kāda bija abu depozītu vērtība, ko varēja iegādāties par šo naudu? Viens šiliņš līdzinājās
trim feniņiem. Tātad pirmais depozīts, kas sastāvēja no 12 šiliņiem, līdzinājās 36 feniņiem,
bet otrajā depozītā bija tikai 23 feniņi jeb nepilni 8 šiliņi. Rīgā 15. gadsimtā kurpju pāris mak-
sāja 7 šiliņus, par bikšu šūšanu bija jāmaksā 6 šiliņi, 2 olektis (1 olekts = 53,75 cm) vad-
malas maksāja 7 šiliņus. Reinzemes vīna stops (1,23 l) maksāja 5–6 šiliņus, 1 litrs alus –
pusšiliņu, 100 siļķes – 1 šiliņu.
3
Par vienu feniņu varēja nopirkt klaipu maizes un pusstopu
alus. Labs amatnieks Rīgā pelnīja dienā 6 šiliņus. 15. gadsimtā Livonijas naudas aprēķins
bija šāds: 1 monētu mārka = 4 vērdiņi = 36 šiliņi; 1 šiliņš = 3 feniņi; 1 feniņš = 2 šerfi.
4