Basic HTML Version
bija zemesceļš, Rīgas–Pleskavas ceļa atzars, kas sākās Daugavas lejtecē. Latvijas teritorijā
tam bija divi atzarojumi. Viens no tiem veda pa Gaujas labo krastu netālu no depozīta
atraduma vietas, cauri lībiešu apdzīvotajai teritorijai Krimuldā un Turaidā. Otrs lielā ceļa
atzarojums virzījās caur latgaļu Trikātu. Ugaunijā (mūsdienu dienvidaustrumu Igaunija)
abi atzari savienojās un līdz Pleskavai turpinājās kā viens ceļš.
Netālu no depozīta atrašanas vietas ir vairāki 11.–13. gadsimta arheoloģijas piemi-
nekļi. Tuvākais ir Lojas pilskalns, kas atrodas ap 3 km uz dienvidrietumiem, un Gavēņu
pilskalns – ap 3 km uz ziemeļiem no atraduma vietas. Abus minētos pilskalnus ar Gaujas
lībiešu apdzīvotības periodu var saistīt tikai hipotētiski.
Lojas pilskalnā vienīgie, turklāt neliela apjoma arheoloģiskie izrakumi veikti 1899. gadā.
To laikā baltvācu pētnieks Antons Buhholcs (
Buchholtz
; 1848–1901) 2,3 pēdu (aptuveni
Egils Jemeļjanovs
• Krimuldas Raganas depozīts un Gaujas lībiešu vēsturiskā teritorija
pilskalni / hillforts uzkalniņi / borrow burials depozīti / hoards
Raganas depozīts / Ragana hoard
9