Basic HTML Version
Egils Jemeļjanovs
K R I M U L DA S R AG A NA S D E P O Z Ī T S U N
G AU J A S L Ī B I E Š U V Ē S T U R I S K Ā T E R I T O R I J A
Gaujas lībiešu 10.–13. gadsimta sudrablietu un monētu depozīts satur unikālas
liecības par Gaujas lībiešu kultūru un tirdzniecības sakariem. Tas sastāv no 176 senlie-
tām, kas tika atrastas audekla maisiņā ap pusmetra dziļumā Pirmā pasaules kara iera-
kumu tranšejā Krimuldas pagasta Raganā netālu no Laimu dīķa 2007. gada augustā. Viss
depozīts, kura kopējais svars ir gandrīz 1,4 kilogrami, glabājas Turaidas muzejrezervāta
krājumā.
Arheoloģijā par depozītu uzskata noglabātu mantu, monētu, rotu un citu senlietu ko-
pumu, kas ar nolūku vienlaicīgi noslēpts vienā vietā, piemēram, ierokot zemē, noglabājot
celtnēs vai citās zīmīgās vietās, kas noder par orientieri to atrašanai. Pastāv t.s. ekono-
miskie (uzkrājumu) un sakrālie (ziedojumu) depozīti.
1
Raganas depozīts pieder pie ekono-
miskajiem depozītiem, jo senlietas bija ievietotas audekla sainītī un ieraktas zemē.
Depozīta atrašanas vieta lokalizējama ap 35 km uz ziemeļaustrumiem no Rīgas un
ap 8 km uz rietumiem no Turaidas. Šo teritoriju no 2. gadu tūkstoša vidus pirms Kristus
līdz aptuveni 8. gadsimtam apdzīvoja senbalti, bet no 11. gadsimta – somugru valodu sai-
mei piederīgie Gaujas lībieši. 13. gadsimta vēstures avotos šeit minēts lībiešu ciems Ase-
galle (
Asigalle
,
Azegall
).
2
Nosaukums, iespējams, saistīts ar Indriķa hronikā 1212. gadā
minēto lībiešu vecāko Aso jeb Ase.
3
No viduslaiku vēstures dokumentiem zināma Krimul-
das pilsnovada Aizgales vaka jeb pagasts (
Asigal, Eisigal, Isegalsche wacke, Aaißgall
), kas
atradās Azgalu dzimtas lēņu valdījumā. No šī lēņa 14. gadsimtā izdalījusies Asgalu kunga
sēta, vēlākā Englārtes muiža. Pastāv uzskats par Azgalu dzimtas iespējamo izcelsmi no
vietējiem lībiešiem.
4
Asegalle atradās vienā no četriem Indriķa hronikā minētajiem Gaujas lībiešu apgaba-
la centriem jeb pilsnovadiem – Kubeselē (
Cubbesele
),
5
starp diviem nozīmīgiem satiksmes
ceļiem, kas 13. gadsimta sākumā, kad depozīts nokomplektēts, tika intensīvi izmantoti.
Viens no tiem bija Gauja – svarīgs ūdensceļš, kas kalpoja tirdzniecībai starp rietumze-
mēm un senkrievu kņazisti Pleskavu un Novgorodu, otrs – t.s. lielais ceļš (
Via magna
)
8