Basic HTML Version
Vēl četras aproces ar sašaurinātiem galiem ir ar paplašinātu vidusdaļu (TMR 24337, 24338,
24339, 24340).
Dobās aproces ir raksturīga lībiešu sieviešu rota.
10
Tās ir gan lietas, gan kaltas. Masīvās
lietās aproces ar segmentveida griezumu Skandināvijā zināmas jau 7. gadsimtā, vēlāk tās
rotātas ar lentes pinuma ornamentu, kas izplatās arī Baltijas jūras austrumu krastā.
11
Vla-
dislavsUrtāns atzinis, kaLatvijas aproces veidojušās pēcGotlandes lietodobomasīvoaproču
parauga.
12
Atšķirībā no lietajām masīvajām dobajām aprocēm, kas gatavotas no bronzas,
starp kaltajām aprocēm sastopami arī sudraba eksemplāri.
13
Kaltās bronzas aproces ar
sašaurinātiem galiem ir izplatītākais aproču veids Daugavas lejtecē. Dažos gadījumos
sudraba aproces atrastas arī apbedījumos. Salaspils Laukskolas kapulaukā sudraba ap-
roces konstatētas četros (120., 161., 296., 309.) kapos.
14
Dobās aproces ar sašaurinātiem
galiem lietojuši arī Gaujas lībieši, kuriem raksturīgas dobo aproču vieglās formas.
15
Ra-
ganas depozīta dobās aproces, pēc Roberta Spirģa klasifikācijas, atbilst šī aproču tipa
3d variantam, un tām ir paralēles ar Salaspils Laukskolas kapulauka 161. kapā,
16
Doles
Raušu kapulauka 113. kapā un Aizkraukles kapulaukā atrastajām aprocēm. Pēc šo
kapu inventāra aproces datējamas ar 12. gadsimta beigām.
17
Sudraba aproces konstatētas
arī depozītu sastāvā. Divi šauro dobo aproču fragmenti zināmi Ipšu depozītā no Ogres
apkārtnes, kas tiek datēts ar 11. gadsimta otro pusi.
18
Sudraba dobās aproces sastopamas
arī Igaunijas sudraba depozītos. Četras aproces atrastas Paimres depozītā (mūsdienās
Paimvere) netālu no Sontaganas pilskalna Igaunijā kopā ar vienu arābu dirhēmu, 135
vācu, 14 angļu un 3 dāņu monētām. Zīmīgi, ka šī depozīta sastāvā atrasts arī apaļais vai-
rogveida piekariņš ar ģeometrisku rakstu un krusta motīvu, kas pilnībā analogs Raganas
depozīta piekariņam (TMR 24346). Paimres depozīts tiek datēts ar 11. gadsimta otro pusi
un 12. gadsimta sākumu.
19
Aproces ar platu vidusdaļu atrastas Allažu Saknītēs un Atvasītēs 7. un 13. kapu
uzkalniņā, kas datēti ar 11./12. gadsimtu. Pēc lībiešu dobo aproču parauga aproces ar
paplašinātu vidusdaļu 12. gadsimtā tālāk attīstījušās igauņu zemēs – Sāmsalā un Igaunijā.
Kamēr Vidzemē 12. gadsimta beigās aproces sieviešu apbedījumos vairs nav sastopamas,
Igaunijā tās kļūst platākas un tiek rotātas ar trīsstūrīšu un aplīšu rakstu – t.s. vilka zobu
motīvu.
20
Sudraba aproces ar platu vidusdaļu un sašaurinātiem galiem Igaunijā zināmas
12. gadsimta beigu – 13. gadsimta sākuma Muhu depozītā.
21
Latvijā divas dobās aproces
ar platu vidusdaļu atrastas Smiltenes depozītā, kas tiek datēts ar laiku ap 1200. gadu.
22
Smiltenes depozīta sastāvā ietilpst arī sudraba gredzens ar pītu priekšpusi. Aproču pāris
ar paplašinātu vidusdaļu zināms no Mārtiņsalas kapsētas 1212. kapa, kur aproces at-
rastas kopā bruņrupuču saktām. Šo saktu varianti kopā ar važturiem ļauj aproces datēt
Guntis Zemītis
• Krimuldas Raganas depozīta rotas
15