Basic HTML Version
Guntis Zemītis
K R I M U L DA S R AG A NA S D E P O Z Ī TA RO TA S
APROČVEIDA SPIRĀLES
Depozīta sastāvā ir četras vītas apročveida spirāles ar cilpu galiem (TMR 24326–
24329). Vītās sudraba apročveida spirāles ar cilpu galiem ir zināmas vairākos Latvijas
depozītos – Aizkraukles pilskalna, kā arī Kušķu un Jaunzemju (Liepājas apriņķis),
1
bet
ar citādi veidotiem galiem – Salgales Pudžu depozītā.
2
Aizkraukles pilskalna depozītā
apročveida spirāle bija ierakta pelnainā zemē un tās vidū sabērtas 190 veselas un griez-
tas Rietumeiropas monētas, no kurām jaunākā – grāfa Egberta II (1068–1090). Depozīts
tiek datēts ar 11. gadsimta otro pusi.
3
Sudraba apročveida spirāles zināmas arī Gotlandes
depozītos. Par šādu aproču izcelsmes vietu uzskata Rietumbaltiju, kur tās sastopamas līdz
13. gadsimtam.
4
APROČVEIDA STIENĪŠI
Krimuldas Raganas depozīta sastāvā ir divi kaltie apročveida stienīši (TMR 24330,
24331). Kaltos apročveida stienīšus parasti atrod depozītos. Ar 11. gadsimta sākumu da-
tētajā Salgales Rijnieku depozītā ir deviņpadsmit kaltie spirālveida stienīši,
5
Lēdurgas
depozītā – trīs (11. gadsimts),
6
Līvānu Straumju depozītā – četri.
7
Šie stienīši ir nerotāti.
Raganas depozīta stienīšiem tuvāki iegūti Ipšu depozītā Ogres apkārtnē (11. gadsimta
otrā puse)
8
un Grumaltu depozītā Mārtiņsalā (11.–12. gadsimts).
9
Līdzīgi – ar 11. gadsimta
beigām vai 12. gadsimta sākumu ir datējami Raganas depozīta stienīši.
APROCES
Raganas depozīta sastāvā ietilpst piecas dobās aproces ar sašaurinātiem galiem (TMR
24332, 24333, 24334, 24335, 24336) un četri to fragmenti (TMR 24341, 24342, 24343, 24344).
14