Basic HTML Version
Jānis Ciglis
Baltu un Baltijas somu kultūras mijiedarbība Gaujas lejteces reģionā
31
30
Zinot lībiešu apbedīšanas tradīcijas – mirušos guldīt uz zemes virsmas un virsū uzbērt smilšu
uzkalniņu, ilgstošas lauksaimnieciskās darbības rezultātā neskarti apbedījumi, visticamāk,
nav saglabājušies. Apstrādātajā laukā varētu būt atsevišķas senlietas no 1896. gadā pētītajiem
uzkalniņiem vai no kolekcionāra E. Holberga 19. gadsimta beigās veiktajiem rakumiem.
Arī Siguldas Saksukalna kapulaukā ir bijis vairāk nekā 100 uzkalniņu. No šī kapulauka
ir saglabājusies apmēram ceturtdaļa. To, ka kapu uzkalniņi gar sāngravas krastu ir stiepušies
līdz pat Gaujas senlejai, apliecina pāris saglabājušies senkapu uzkalniņi aiz Laurenču māju žoga
sāngravas un senlejas sadurā. Par jau senatnē nopostītiem uzkalniņiem visbiežāk ziņas sniedz
savrupatradumi. Piemēram, Frīdriha Krūzes kolekcijā Berlīnē glabājās vēlā dzelzs laikmeta sen-
lietas no Englārtes un Bīriņu muižām, bet līdz mūsdienām par tur bijušiem lībiešu kapulaukiem
nav nekas vairāk zināms (Virse 2011: 26). Par citiem uzkalniņu kapulaukiem ir saglabājušās tikai
vietējo iedzīvotāju liecības. Pēc nostāstiem uzkalniņi ir bijuši Lēdurgas Grindulī, bet visi jau sen
noarti (AA 332). Tā pirms gadsimtiem noartas vai pagaidām mums nezināmas ir apbedīšanas
vietas vairākumam 13. gadsimta pirmās puses rakstītajos avotos minēto lībiešu ciemu, kuru
lokalizāciju ir veikusi Ligita Beitiņa (Beitiņa 1998). Arī pašu ciemu vietas arheoloģiski nav
konstatētas.
Zinot lībiešu paradumu ierīkot kapulauku blakus dzīvesvietai, vajadzētu būt virknei ka-
pulauku “Lielā ceļa” tuvumā. Ilgstoši apstrādājot seno ciemu vietas, arī māla trauku lauskas,
pēc kurām parasti meklē senos ciemus un apmetnes, sadrūp un izzūd bez pēdām. Tomēr viss
vēl nav tik bezcerīgi zudis. Bieži senās ciemu vietas iezīmē tikai nedaudz tumšāka zeme un
šķelti laukakmeņi no kādreizējiem pavardiem. Šādi pirms gadiem pieciem tika konstatēta pāris
hektāru lielā lībiešu ciema vieta pie Krimuldas Liepeņu kapulauka. Pārstaigājot laukus pavasa-
ros un rudeņos pēc aruma, pēc šīm pazīmēm varētu atrast ne vienu vien jaunu Gaujas lībiešu
ciema vietu. Līdztekus zināmajiem pilskalniem un kapulaukiem tas parādītu daudz patiesāku
ainu par kādreizējās apdzīvotības blīvumu. Tas dotu iespēju papildināt ar jauniem dotumiem
jau Ē. Tenisona, J. Graudoņa, A. Engīzeres un citu pētnieku detalizēto Gaujas lībiešu pieminekļu
analīzi.
Literatūra
Apala, Zigrīda, Apals, Jānis.
Die Kontakte der lettgallen des Gauja-Raumen mit Skandinavien.
Die Kontakte zwischen Ostbal-
tikum und Skandinavien im frühen Mittelalter
. Uppsala, 1992, S. 9–17.
Apals, Jānis.
Arheoloģisko pieminekļu apzināšana Gaujas nacionālajā parkā un Cēsu rajonā 1977. gadā.
Zinātniskās atskaites
sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1977. gada pētījumu rezultātiem
. Rīga, 1978, 6.–8. lpp.
Apals, Jānis.
Arheoloģiskie pieminekļi Gaujas nacionālajā parkā
. Rīga, 1986.
[
Apals, Jānis
].
Āraišu ezerpils
. Ceļvedis. Rīga, 2008.
Bähr, Johan Karl
.
Die Gräber der Liven
. Dresden, 1850.
Beitiņa, Ligita
. Rakstītās ziņas par Turaidas un Kubeseles līvu ciemiem.
Gaujas lībieši Latvijas kultūrvēsturē: apdzīvotības
problēmas
. Turaidas muzejrezervāts, 1998, 22.–27. lpp.
Berga, Tatjana
. Liepkalna kapu uzkalniņš.
Arheoloģija un etnogrāfija
, XV. Rīga, 1987, 12.–18. lpp.
Boudou, E
.
Die regionale und chronologische Einteilung der jüngeren Bronzezeit im Nordischen Kreis
. Stockholm, 1960.
Brastiņš, Ernests
.
Latvijas pilskalni
.
Vidzeme
. Rīga, 1930.
Buchholtz, Anton
. Über den Burgberg auf dem kremonschen Kaupinggesinde und über die Aufdeckung von Gräbern in
Neuhof.
Sitzungsberichte der Gesellschaft für Geschichte und Alterthumskunde der Ostseeprovinzen Russlands aus dem Jahre
1899
. Riga, 1900, S. 156–160.
Ciglis, Jānis
. Zemgaļi Vidzemē?
Pētījumi zemgaļu senatnē
. Rīga, 2004, 27.–44. lpp.
Ciglis, Jānis
. Ancient temple ornaments in Latvia.
Archaeologia Lituana
, 12. Vilnius, 2011, p. 48–56.
Ciglis, Jānis
. Latvija senākajā dzelzs laikmetā. Izpētes problēmas.
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja zinātniskie lasījumi
2007–2010
. Rīga, 2013, 85.–94. lpp.
Ciglis, Jānis
. The origin of burial sites in eastern Latvia consisting of typical stone graves.
Archaeologia Baltica
, 19. Klaipeda,
2013a, p. 104–117.
Ciglis, Jānis
. Rīgas latviešu biedrības arheoloģiskā kolekcija.
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja zinātniskie lasījumi 2007–2010
.
Rīga, 2013b, 11.–16. lpp.
Ciglis, Jānis, Vilcāne, Antonija
.
Johana Karla Bēra kolekcija Britu muzejā
. Rīga, 2012.
Engīzere, Austra
. No pirmajiem iedzīvotājiem līdz katoļu misionāriem.
Krimuldas novada vēsture
. Rīga, 2011, 9.–37. lpp.
Gaerte, Wilhelm
.
Urgeschichte Ostpreussens
. Königsberg, 1929.
Graudonis, Jānis
. Gaujas lejteces apgabala uzkalniņkapi un daži etniskās vēstures jautājumi.
Zinātniskās atskaites sesijas
referātu tēzes par arheologu, antropologu un etnogrāfu 1970. gada pētījumu rezultātiem
. Rīga, 1971, 10.–12. lpp.
Graudonis, Jānis
. Arheoloģiskie izrakumi Melkertu uzkalniņkapos.
Zinātniskās atskaites sesijas referātu tēzes par arheologu,
antropologu un etnogrāfu 1970. gada pētījumu rezultātiem
. Rīga, 1971a, 39.–40. lpp.
Graudonis, Jānis
. 1974. gada izrakumi Sējas uzkalniņkapos un Turaidas tornī.
Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheo-
logu un etnogrāfu 1974. gada pētījumu rezultātiem
. Rīga, 1975, 43.–44. lpp.
Graudonis, Jānis
. Izrakumi Krimuldas Liepeņu “batariņā”.
Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu
1984. un 1985. gada pētījumu rezultātiem
. Rīga, 1986, 75.–76. lpp.
Graudonis, Jānis
.
Nocietinātās apmetnes Daugavas lejtecē
. Rīga, 1989.
Graudonis, Jānis
.
Arheoloģiskie pieminekļi Rīgas rajonā
. Rīga, 1996.
Graudonis, Jānis
.
Turaidas pils
, I. Turaidas muzejrezervāts, 2003.
Grewingk, Constantin
. Ueber kreisformige Steinsetzungen oder “Steinringe”…
Sitzungsberichte der Gelehrten Estnischen
Gesellschaft aus den Jahre 1874.
Dorpat, 1875, S. 64–66.
Ģinters, Valdemārs
. Rituelle Steinkreise auf livischen Gräberfeldern der jüngeren Eisenzeit.
Litterarum Societas Esthonica
1838–1938
. Liber saecularis. Tartu, 1937, S. 118–125.
Hausmann, Richard
.
Grabfunde aus Estland
. Reval, 1896.
Hausmann, Richard
. Übersicht über die archäologische Forschung in den Ostseeprovinzen im letzten Jahrzehnt.
Arbeiten des
Ersten Baltischen Historikertages zu Riga 1908
. Riga, 1909, S. 1–52.
Jaksch, Robert
. Bericht über Ausgrabungen in Kremon.
Sitzungsberichte der Gesellschaft für Geschichte und Alterthumskunde
der Ostseeprovinzen Russlands aus dem Jahre 1896
. Riga, 1896, S. 120–121.
Jaunākās Ziņas
, 22.07.1924., Nr. 162.
Jemeļjanovs, Egils
. Izrakumi Siguldas Krusta kalnā un arheoloģiskā uzraudzība pie Krimuldas baznīcas un Kubeseles pilskalna.
Arheologu pētījumi Latvijā 2006.–2007
. gadā. Rīga, 2008, 120.–127. lpp.
Jemeļjanovs, Egils
. Izrakumi Siguldas Krusta kalnā un arheoloģiskās uzraudzības darbi Turaidas pilskalna un Turaidas
Baznīckalna aizsardzības zonā.
Arheologu pētījumi Latvijā 2008.–2009. gadā
. Rīga, 2010, 125.–129. lpp.
Jemeļjanovs, Egils
. Arheoloģisko pārbaudes izrakumu rezultāti Turaidas Jāņkalnā 2013. gadā.
Arheologu pētījumi Latvijā
2012.–2013. gadā
. Rīga, 2014, 49.–50. lpp.
Katalog 1986 –
Katalog der Ausstellung zum X. archäologischen Kongress in Riga 1896
. Riga, 1896.
Lang, Valter
.
The Bronze and Early Iron Ages in Estonia
(Estonian Archaeology 3). Tartu, 2007.
LA 1974 –
Latvijas PSR arheoloģija
. Rīga, 1974.
Löwis of Menar, Karl
. Bericht über die Ausgrabungen unter Neuhof im Kirchspiel Kremon.
Sitzungsberichte der Gesellschaft
für Geschichte und Alterthumskunde der Ostseeprovinzen Russlands aus dem Jahre 1896
. Riga, 1896, S. 84–86.