Basic HTML Version
Baltu un Baltijas somu kultūras mijiedarbība Gaujas lejteces reģionā
Foreword
11
10
cavations both at the Turaida Stone Castle and hillfort but also at Melkerti ancient burial ground
(
batariņi
), Vīlētāji of Sēja, and at Liepenes I ancient burial ground (
batariņi
). The museum has
also collaborated with the National History Museum of Latvia and the Latvian Ethnographic
Open-Air Museum. At several objects – Kārļa Hill, Hill of the Cross at Sigulda, Jāņkalns Hill
of Turaida – excavations were led by the specialist of Turaida Museum, Egils Jemeļjanovs.
Clearly, the excavations are only the most visible part of the investigation process. It is followed by
processing of artefacts, conservation, restoration, organisation of expositions and thematic
exhibitions, innumerable publications that are created on the basis of the material stored in the
museum’s collection. Turaida Museum houses the exposition dedicated to the Gauja Livs, which
is the only exposition devoted to this group of Baltic Finns.
An archaeological object is not inanimate, if, after disinterring, it has come into the right
hands. Quite on the contrary – from an inanimate, material object it becomes a live evidence of
the past, bearing its own story. Each object is a small piece of the large mosaic that discloses
the historical destinies of nations. The catalogue
Baltic and Baltic-Finnic Antiquities in the
Collection of Turaida Museum Reserve. The 3
rd
millennium BC – the 1
st
half of the 13
th
century
demonstrates the objects that allow to restore the history of one region of Latvia during the
period spanning more than four millenniums. The catalogue is the intermediary in making
the artefacts more accessible to both the researchers and the interested persons in Latvia, as
well as abroad. Doubtlessly, this will weave yet another new thread in the already rich and
ornate history of Turaida region.
Guntis Zemītis
,
Dr. hist., Institute of Latvian History at the University of Latvia, Director
Baltu un Baltijas somu
kultūras mijiedarbība Gaujas lejteces reģionā
līdz 13. gadsimta sākumam
Turaidas muzejrezervātā (TMR) ir uzkrājusies samērā liela un interesanta arheoloģis-
kā kolekcija, kura raksturo cilvēku dzīvi Gaujas lejtecē un Turaidas novadā aizvēstures laikos.
Par arheoloģiskajiem pētījumiem un atradumiem Turaidā ir jau vairākkārt rakstīts (Graudonis
1996; Graudonis 2003; Apals 1986; Engīzere 2011), tomēr, pārskatot visus līdzšinējos materiālus,
zinātniskajā apritē iekļaujot TMR arheoloģisko kolekciju, agrākajos pētījumos var ieviest sīkas
korekcijas.
Senākās liecības par apdzīvotību Turaidas senajā novadā ir jau no agrā mezolīta (9000.–
8300. g. pr.Kr.).
1
Šajā laikā Latvijas teritoriju klāja bērzu un priežu meži. Tas atbilst preboreāla-
jam klimatiskajam periodam. Agrajam mezolītam ļoti raksturīgais krama grieznis (RDM I 33)
atrasts 1895. gadā Krimuldas Lejasmuižas apkārtnē uz dienvidaustrumiem no Krimuldas pils,
pētot lībiešu kapu uzkalniņus (Jaksch 1896: 120–121). Tiesa, pēc Roberta Jakša (
Jaksch
) teksta
nav īsti skaidrs, kur rīks ir atrasts, rokot Liepeņu vai Tālēnu kapu uzkalniņu grupā, ticamāk
tomēr, ka Liepeņu grupā. Tas ir 46 mm garš un 12 mm plats, izgatavots no tumša krama, kuru
agrajā mezolītā ieveda no mūsdienu Lietuvas teritorijas (1. att.). Rīka apstrādē parādās vēl
paleolītiskas iezīmes. Grieznis izgatavots no nažveida šķilas ar rombveidā nošķeltiem galiem.
Šķilas biezākā mala un viens gals smalki retušēts. Krimuldā atrastais grieznis ir vienīgā agrā
mezolīta liecība pie Gaujas, citi tuvākie agrā mezolīta atradumi saistās ar Daugavas lejteci, Zvej-
nieku II apmetni pie Burtnieku ezera. Tipisks agrā mezolīta Pulli tipa bultas gals atrasts purvā
Olaines apkārtnē.
Turaidas un Siguldas apkārtnē nav zināmi vidējā mezolīta atradumi. Kundas kultūrai rakstu-
rīga harpūna ir uzieta pie Amatas (Apals 1986: 39). Tas ir Turaidai tuvākais vidējā mezolīta atradums.
Jānis Ciglis
1
Beidzot arī Latvijā ir notikusi pāreja uz kalibrētajiem
14
C datējumiem, kas vairāk atbilst reālajam laikam, līdz ar to visi akmens
laikmeta datējumi kļūst senāki. Rakstā akmens laikmeta posmiem doti kalibrētie datējumi, to īpaši nenorādot.
1. att.
Krama grieznis no Krimuldas apkārtnes.
Glabājas LNVM, RDM I 33
Fig. 1.
Flint cutter from the vicinity of Krimulda.
Stored in NHML, RDM I 33