Basic HTML Version
22
ir redzamas aizaugušas mālu rakšanas bedres, ko tautā sauc par “bruņinieku bedrēm” (sk.: Kalniņa,
Kreišmane, Druģis. Materiāli par Turaidas ķieģeļcepli, 1980–1993; glabājas TMR arhīvā).
2014. gada vasarā Jāņkalnā notika nelieli izrakumi, kuros konstatēja 15.–16. gs. ķieģeļu ražošanas
brāķus, ķieģeļu klājumu un biezu ķieģeļu šķembu uzbērumu. Par šiem pētījumiem sīkākas ziņas dotas
šim katalogam pievienotajā arheoloģisko izrakumu vadītāja Egila Jemeļjanova ziņojumā.
Par Turaidas ķieģeļcepli senākās rakstītās ziņas atrodamas tikai no 19. gadsimta. Uzskaitot 1830. gadā
mirušā barona Lorenca fon Kampenhauzena īpašumu, minēta 1826. gadā ierīkota ķieģeļu krāsns ar lubu
jumtu un 1826. un 1827. gadā uzcelti divi ķieģeļu šķūņi, kur atradās mālu mašīna, ķieģeļi un dakstiņi
(sk.: M. Caune, Turaidas pils muiža. 1989, 88. lp.; 1. piel. 2. lp.). Domājams, ka šī ķieģeļnīca atradusies
apmēram kilometru uz ziemeļiem no viduslaiku pils – vietā, kur 20. gs. sākumā ierīkots muižas jaunais
augļu dārzs (sk.: Materiāli par Turaidas ķieģeļcepli TMR arhīvā).
Ieva Ose.
Turaidas pils 13.–17. gadsimta būvkeramika
4. att.
Turaidas pils dienvidu daļa skatā no Galvenā torņa augšstāva. Pa labi – lielais pusapaļais tornis, vidū – torņveida
dienvidu korpuss, aiz tā – dienvidu priekšpils, pa kreisi – izrakumos atsegto un restaurēto ēku pamati pie pagalma austrumu
malas aizsargmūra
Fig. 4.
Southern part of Turaida Castle viewed from the upper floor of the Main Tower. On the right – the large Semicircular
Tower, in the middle – the tower-shaped Southern Block, behind it – the southern outer bailey, and on the left – foundations
of the buildings near the enclosing wall on the eastern side of the inner courtyard, uncovered in excavations and exposed
after restoration