Basic HTML Version
28
7. att.
Turaidas pils celtniecībā lietoto ķieģeļu izmēru kartogramma (Jansons 2007, 134)
Fig. 7.
Cartogram of brick sizes used in the construction of Turaida Castle (Jansons 2007, 134)
Turaidas
pilī veikto arheoloģisko izrakumu pirmdokumentācijā būvkeramikas atradumu apstākļu
detalizēta apraksta un datējuma pa slāņiem diemžēl trūkst. Līdz ar to Turaidas lielie sarkanie viduslaiku
ķieģeļi, kas ir 26,5 līdz 33,5 cm gari, pēc izrakumiem ir datēti ar visu laikposmu no 13. līdz 16. gadsimtam.
Veicot Turaidas pils būvizpēti, arhitekts G. Jansons iegūtos novērojumus par ķieģeļu garumu izmaiņām
mēģinājis vispārināt un izdarīt vairākus secinājumus (7. att.; Jansons 2007, 133–135). Viņa sastādītā
kartogramma liecina, ka 13. gs. pirmās puses celtnēm izmantoti visgarākie ķieģeļi – Galvenais tornis jeb
bergfrīds mūrēts no 33,5 × 15 × 9 cm lieliem ķieģeļiem, bet rietumu nogāzes malā celtā senākā ēka – no
32 × 15 × 8,5 cm lieliem ķieģeļiem. Toties 13. gs. otrajā pusē un 14. gs. izmēri samazinās – 29–30 × 14–
15 × 8,5–9 cm lieli ķieģeļi izmantoti galvenās pils ziemeļaustrumu stūrī celtajam palasam, aizsargmūra
ziemeļu malā un rietumu pusē posmā uz ziemeļiem no lielā pusapaļā torņa, torņveida dienvidu korpusā
un mazajā pusapaļajā tornī. Galvenās pils dienvidaustrumu stūrī iemūrētos 28,5 × 13,5 × 9 cm lielos
ķieģeļus G. Jansons datē ar 14. gs. beigām (Jansons 2007, 135). Toties gadsimtu vēlāk ap 1500. gadu bū-
vētajam lielgabalu tornim pie iekšējiem ziemeļu vārtiem atkal ir izmantoti gari ķieģeļi – 32 × 14,5 × 8 cm
Ieva Ose.
Turaidas pils 13.–17. gadsimta būvkeramika
←
Z