Basic HTML Version
7 6
TUR A I DA 1 3 . – 1 6 . GAD S I MTA DOKUME N TOS
I I DAĻA
TURAIDAS MŪRA PI LS – PĀRVALDES UN TIESU VARAS CENTRS RĪGAS ARHIBĪSKAPI JĀ
Landtāgi – Livonijas zemeskungu un kārtu sanāksmes – no 15. gs. 30. gadiem tika sasaukti regulāri
un nebija iespējami bez Rīgas arhibīskapa klātbūtnes, turklāt tiesisku jautājumu risināšanā arhibīskapi
bija Livonijas mēroga autoritātes, tai skaitā starptautiskās tirdzniecības jomā – attiecībās starp Livonijas
pilsētām un krievu tirgotājiem, ko apliecina arī Turaidā rakstītās vēstules. Livonijas landtāgi izauga no
dažādām zemāka līmeņa atsevišķu zemeskundzību kārtu sanāksmēm, kas neregulāri sāka sanākt jau
kopš 13. gadsimta beigām, un pēc savas struktūras atbilda nevis Vācijas atsevišķo zemju landtāgiem, bet
gan Vācu Svētās Romas ķeizarvalsts reihstāgam, un ikvienu lēmumu varēja pieņemt tikai ar visu land
tāgā pārstāvēto politisko varu piekrišanu.
120
Viens no procesiem, kurā izpaudās Livonijas zemeskungu savstarpējā cīņa, bija saistīts ar domkungu
inkorporāciju Vācu ordenī un no tā izrietošā strīda par domkungu habitu. Rīgas arhibīskaps Henings
Šarpenbergs turpināja iestāties par domkungu tiesībām uzvilkt augustīniešu ordeņa tērpus un lūdza pā
vestu atcelt Rīgas arhibīskapijas inkorporāciju Vācu ordenī, kas tika noteikta ar īpašām bullām 1423. un
1425. gadā. Galu galā ilgu strīdu rezultātā Vācu ordenis atzina domkungu piederību pie augustīniešiem,
un 1428. gada augustā tika izdots šķīrējtiesas lēmums (dokumenti nr. 73, 74), kā šķīrējtiesnesim piedalo
ties arī Turaidas fogtam Georgam Guclefam (1428–1431).
121
Rīgas arhibīskaps Silvestrs Stodevešers bija Vācu ordeņa izvirzīta kandidatūra, dzimis Toruņā, iegu
vis universitātes izglītību un iestājies Vācu ordenī, kur bija kapelāns un virsmestra kanclers. Ierodoties
Livonijā, viņš ziņoja virsmestram par situāciju, tai skaitā par to, ka atcēlis no amata Turaidas fogtu (1449,
nr. 88). Vēlāk viņš satuvinājās ar rīdziniekiem, Turaidā pieņēma sūtņus un nostājās Rīgas pilsētas pusē
cīņā pret ordeni.
122
Vairākās vēstulēs un dokumentos, kas tapuši Turaidā 15. gs. vidū arhibīskapa Silvestra
Stodevešera laikā, skarti jautājumi par virskundzību Rīgas pilsētā un t.s. Salaspils līguma (1542) slēgšanu.
Šajā līgumā tika noregulēta divu zemeskungu vara pār Rīgas pilsētu, kuras tiesiskie aspekti tika pār
spriesti un precizēti kā landtāgos, tā arī ārpus tiem līdz pat 1478. gadam. Jautājumu risinājums sarunu
ceļā nevedās, un 1479. gadā sākās rīdzinieku karš pret ordeni, kura laikā no Turaidas uz Rīgu pārveda
smagos lielgabalus, pilī uzturējās zviedru sūtņi un notika sarunas.
Lielgabalu klātbūtne apliecina būtiskās izmaiņas Turaidas mūra pils arhitektūrā 15. gadsimtā. Lai
arī nav saglabājušās rakstiskas liecības, pils būvvēstures analīze rāda, ka pēc pulvera un ugunsšaujamo
ieroču izplatīšanās pili modernizēja un paplašināja, jo līdz ar tiem būtiski mainījās aizsardzības principi.
Vairāku metru attālumā no nogāzes malas uzcēla jauno aizsargmūri, uzbūvēja pusapaļu rietumu torni
ar pagrabu un pieciem stāviem. Torņa pusapaļā forma un izvirzījums ārpus aizsargmūra deva iespēju ar
flankējošu uguni apšaudīt rietumu nogāzi un aizkavēt ienaidniekus, kas tuvotos pilij no dienvidiem un
rietumiem. Arī dienvidu priekšpils ārējā rietumu mūrī izbūvēja mazu pusapaļu torni. Otrajā pils apbūves
posmā 15./16. gadsimtā pils teritoriju paplašināja ziemeļu virzienā, kur nojauca 14. gadsimtā būvēto zie
meļu vārtu torni, kā arī 13. gadsimtā pie rietumu nogāzes celto dzīvojamo ēku, un krietni tālāk uz zieme
ļiem izveidoja jaunus ārējos vārtus. Tos novietoja starp diviem no jauna celtiem apaļiem torņiem. Viens
no tiem – ziemeļaustrumu tornis – bija īpaši masīvs, ar 4,5 m biezu mūri ienaidnieka vairāk apdraudētajā
ziemeļu pusē. Abi ārējo ziemeļu vārtu torņi celti kā aktīvās aizsardzības būves, no kuru apakšstāva šau
jamlūkām pils aizstāvji ar ugunsieročiem varēja apšaudīt uzbrucējus, kas pilij tuvotos no līdzenās ziemeļu
puses. Uzbūvējot jaunos torņus, izveidojās gari izstiepta ziemeļu priekšpils, tās austrumu malā – saim
niecības pagalms, bet rietumu pusē abpus ceļam – gara, šaura eja (cvingers). Paplašināja arī dienvidu
priekšpili, uzceļot piebūvi dienvidu torņveida korpusam.
123
Gadsimta nogalē Turaidā visai bieži uzturējās Rīgas arhibīskaps Mihaels Hildebrands, bet saglabāju
šās vēstules rāda, ka te vairāk risinātas radinieku mantošanas lietas. Šis arhibīskaps bija dzimis Tallinā,
studējis kanoniskās tiesības Leipcigā un kādu laiku (1477) bija Livonijas mestra sekretārs. Viņš savas
valdīšanas laikā veiksmīgi sadarbojās ar ordeni.
120
Zeids, Teodors (1992). Valters fon Pletenbergs un viņa nozīme Latvijas vēsturē.
Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls
, 1991, nr. 1,
30.–52. lpp., šeit 33. lpp.; Misāns, Ilgvars (1992). Latvijas vēsture gadskaitļos. 1450. –1499. gads.
Latvijas Vēstures Institūta
Žurnāls
, 1992, nr. 4, 172. lpp.
121
Eihmane, Eva (2012), 96. lpp.
122
Malvess, Roberts (2014), 227. lpp.
123
Jansons, Gunārs (2007), 47., 55. att.
TuraidaDokumentos_1-135b.indd 76
22.07.14 9:48:49