Arhitekts Gunārs Jansons savā dzīvoklī (Andra Caunes foto 2004. g.). Pie sienas skulptūras „Svētā Anna trijatā” atlējums ģipsī, kas tagad glabājas Turaidas muzejezervātā. Fotogrāfija no A. Caunes arhīva.

Gada nogalē Turaidas muzejrezervāta krājumā nonāca ilggadējā Turaidas pils pētnieka arhitekta Gunāra Jansona (1928 – 2013) mantojums, kuru veido vairāk nekā simts senatnes artefaktu, kurus sava mūža laikā Gunārs Jansons paglābis no iznīcības, restaurējis un saglabājis. Viens no interesantiem kolekcijas priekšmetiem ar savdabīgu, laikmetu raksturojošu vēsturi ir ap 1 m augsta skulptūra ar nosaukumu „Svētā Anna trijatā”. Skulptūra ir ģipsī atlieta kopija no vēlās gotikas kokgriezuma, tonēta gaišbrūnā krāsā.

Ar nosaukumu „Svētā Anna trijatā” (vāciski – Anna selbdritt) viduslaiku katoļu baznīcas mākslā apzīmē figurālu grupu, kas attēlo trīs paaudzes vienkopus – svēto Annu kā ciltsmāti, viņas meitu – Dievmāti Mariju un mazo Kristus bērnu.

Turaidas „Svētā Anna trijatā” atveido stāvošu sievieti – svēto Annu garā, bagāti sakrokotā kleitā, kas sniedzas līdz zemei, apsedzot pat kāju pirkstgalus. Būdama māte un vecmāmiņa, viņa rādīta kā padzīvojusi precēta sieviete, tāpēc galvu sedz lakats. Uz kreisās rokas Anna tur savu meitu Mariju, kas, salīdzinot ar mātes dižo augumu, atgādina mazgadīgu bērnu. Tomēr pēc ķermeņa un galvas proporcijām Marija veidota kā pusaudze. Uz Dievmātes jaunavīgumu norāda vaļā palaisti gari mati, bet par iedziļināšanos svētajos rakstos liecina klēpī turētā atvērtā grāmata. Annas labā roka bija nolauzta jau oriģinālajam kokgriezumam, un tāda tā ir atlieta arī ģipsī.

Vēlās gotikas kokskulptūra „Svētā Anna trijatā”, ap 1510.g. izgatavojis vācu tēlnieks Tīlmans Rīmenšneiders. Glabājas Voltersa mākslas muzejā Baltimorā. Attēls no: http://art.thewalters.org

Anna bija Kristus vecmāmiņa, un šī svētā bērna figūra kādreiz atradās uz viņas labās rokas. Kristus bērna izskatu ļauj nojaust Turaidas skulptūrai līdzīgs darbs – vācu tēlnieka Tīlmana Rīmenšneidera ap 1510. gadu no liepas koka izgriezta „Svētā Anna trijatā”, kas tagad glabājas Voltersa mākslas muzejā (Walters Art Museum) Baltimorā (Merilenda, ASV). Šajā grupā Kristus attēlots kā kails, mazs bērns ar valsts ābolu jeb zemeslodi rokā, kas norāda uz viņu kā pasaules Glābēju. Rīmenšneiders (dzimis ap 1460.g. – miris 1531.g.) bija izcils vēlās gotikas kokgriezējs, kas strādāja Vircburgā Bavārijā. Viņš 16. gs. sākumā darinājis vairākas līdzīgas skulptūras ar svētās Annas grupu. Tolaik liela daļa kokgriezumu baznīcās bija raibi izkrāsota, uzsverot gotikai raksturīgo krāsainību un dekoratīvismu. Toties Rīmenšneiders bija pirmais tēlnieks, kas izcēla paša materiāla vērtību – mīkstā un griešanai pakļāvīgā liepas koka struktūru, tajā izveidoto figūru apjoma plastiku, kā arī gaismēnu spēli izteiksmīgajos sejas vaibstos un meistarīgi atveidotajās tērpu krokās.

Šķiet, ka vai nu pats Rīmenšneiders, vai kāds viņa skolnieks ir bijis autors arī kokskulptūrai „Svētā Anna trijatā”, kas 16. gs. sākumā tika nopirkta un atvesta uz vienu no Rīgas baznīcām. 1524. gadā pilsētā sākās reformācija, un svētbilžu grautiņos izpostīja daudzus katoļu dievnamu altārus. Droši vien tolaik no Svētās Annas grupas pazuda Kristus bērns. Tomēr pats kokgriezums nezināmā veidā ir saglabājies un nonācis tagadējā Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā.

Otrā pasaules kara laikā daudzas kultūras vērtības gāja zudumā. Tādēļ Rīgas vēstures muzeja darbinieki – laikam pēc mākslinieka Kurta Fridrihsona ierosmes – nolēma izgatavot vairāku skulptūru kopijas, atlejot tās ģipsī un tādejādi vismaz kaut nojausmu par nedaudziem mākslas darbiem saglabājot Latvijā. Pēc kara 50. gados tolaik jaunais arhitekts Gunārs Jansons uzzinājis, ka viena atlietā skulptūra „Sv. Anna” glabājas pie kāda no amatniekiem, kas bija palīdzējis kopiju izgatavot – veca vīra, kas dzīvojis Maskavas priekšpilsētā. G. Jansons to atpircis, ievīstījis avīzēs un ar tramvaju kādu vakaru pārvedis uz savu dzīvokli. Visu mūžu nodarbojoties ar seno arhitektūras pieminekļu restaurāciju, tostarp projektējot arī Turaidas pils atjaunošanu, G. Jansons arī savā dzīvoklī bija savācis daudz senu lietu. Tuvojoties mūža nogalei, viņš vēlējās, lai kolekcijas priekšmeti nonāktu muzejos. Tagad šī vēlēšanās ir piepildījusies – Turaidas muzejrezervāts ieguvis ne tikai ģipsī atlieto skulptūru „Svētā Anna trijatā”, bet arī citus vērtīgus priekšmetus no G. Jansona vākuma.

Dr. hist. Ieva Ose