Rīgas arhibīskapijas hronika stāsta, ka 1486. gada 6. janvārī Turaidā uz sarunām ierodas Rīgas arhibīskaps, Livonijas mestrs Johans Freitāgs (1483–1494), Rīgas rātskungi un bruņniecības pārstāvji. Zviedru sūtņa klātbūtnē klātesošie vienojas atzīt Mihaelu Hildebrandu par savu kungu un arhibīskapu. No: Das Rothe Buch,  S. 795–799. Komentārs: Zviedru sūtņi 1485. gada novembrī ieradās Rīgā ar četriem kuģiem sarunu vešanai ar livoniešiem, un šīs sarunas notika 1486. gada 6. janvārī Turaidā.[1] Sarunu rezultāts bija būtiska Rīgas pilsētas piekāpšanās saviem virskungiem. Pilsēta 1485. – 1486. gadā cīņai pret ordeni meklēja palīdzību Hanzas pilsētās un Zviedrijas valsts padomē, taču šī palīdzība izrādījās nepietiekama. Pilsēta bija spiesta atzīt par savu virskungu Rīgas arhibīskapu, kurš bija ordeņa ieliktenis. (No grāmatas Turaida 13.–16. gadsimta dokumentos. Sastādītāja Vija Stikāne. Rīga: Zinātne, 2014. 384 lpp, latviešu val., kopsavikums angļu val., ISBN 978-9984-879-66-6., Ieraksts Nr.130)