istanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escort
dubai escortsdubai escortsdubai escortsdubai escorts
istanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escort
dubai escortsdubai escortsdubai escortsdubai escorts
istanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escort

Turaidas
muzejrezervāts


Dokumenti par Turaidu Tallinas pilsētas arhīvā


Rakstīto vēstures dokumentu izpēte ir būtisks posms kultūrvēsturiskā mantojuma izpētē. Arheoloģiskā izpēte ir pamatā Turaidas mūra pils būvvēstures stāstam, bet rakstiskās liecības par pils ikdienu un politiskās, sociālās, kultūras vēstures lappusēm diemžēl ir visai skopas, jo pils pārvaldnieku un zemeskungu arhīvi lielā mērā gājuši bojā – deguši, iznīcināti karos, aizvesti uz ārvalstīm.

Valsts nozīmes arhitektūras piemineklim Turaidas mūra pilij nākošgad atzīmēsim 800gadi, jo 1214. gadā saskaņā ar Livonijas Indriķa hroniku lībiešu pilskalnā tika uzsākta mūra pils būvniecība. Saistībā ar 800gadi, paredzēts izdot Turaidas muzejrezervāta grāmatu „Turaida 13.–16. gs. dokumentos”, kurā tiks apkopotas rakstiskās liecības par šo militāro cietoksni, pārvaldes centru, Rīgas arhibīskapa dzīvesvietu. Vairākos gadu desmitos, kopš Turaidas pils tiek pētīta, restaurēta un eksponēta, Turaidas muzejrezervāta zinātniskajā arhīvā ir apkopoti publicēti, kā arī nepublicēti dokumenti no Latvijas Valsts vēstures arhīva, Krievijas Valsts seno lietu arhīva (Российский государственный архив древних актов) Maskavā,  daži – no Čartorijsku bibliotēkas Krakovā un Stokholmas valsts arhīva, Prūsijas mantojuma valsts slepenā arhīva (Geheimes Staatsarchiv Preußischer Kulturbesitz) Berlīnē. Šogad, strādājot pie dokumentu izdevuma, daļēji arī pateicoties Valsts Kultūrkapitāla stipendijai, bija iespēja veikt izpētes darbu Tallinas pilsētas arhīvā.

Rīgas arhibīskapa Turaidā rakstīta vēstule 1439.gada 2.decembrī ar ūdenszīmi – zvanu.

Rīgas arhibīskapa Turaidā rakstīta vēstule 1439.gada 2.decembrī ar ūdenszīmi – zvanu.

Tallinas pilsētas arhīvs atrodas Tallinas vecpilsētā, no 1973.gada – Tolli ielā (no vācu val. Zollstrasse – muitas iela). Lasītava 1989. gadā  ierīkota restaurētajā 14.gs. otrajā pusē būvētā namā, kas ir arhitektūras piemineklis. Arhīva senākā vēsture saistīta ar Tallinas jeb Rēveles rātes arhīvu. Jau 13. gadsimtā tika veidoti reģistri svarīgākajiem juridiskajiem un praktiski izmantojamiem dokumentiem, bet no 17. gadsimta zināmi dokumentu arhīva telpu plāni un arhivāliju saraksti. Arhīva zinātniskā izpēte aizsākās izcilā vācbaltu tiesību vēsturnieka Fridriha Georga Bunges (1802–1897) laikā, kurš pirms kļūšanas par Tērbatas universitātes profesoru darbojās Tallinas pilsētas sindika (pilsētas rātes sekretārs, juriskonsultants) amatā. Pilsētas rāte 1877. gadā Krievijas impērijas reformu rezultātā zaudēja komunālās pašvaldības funkcijas un kļuva par vēsturisku iestādi. 1883. gadā tika dibināts arhīvs kā pārvaldes iestāde, par pirmo arhivāru kļuva Dr. Teodors Šīmanis (1847–1921). Viņa sekotājs Gothards fon Hanzens (1821–1900) publicēja Tallinas pilsētas arhīva katalogu. Pēc papildinājumiem 1924. un 1926. gadā tas nav zaudējis savu nozīmi arī mūsdienās. 20.gadsimtā arhīva fondu un dokumentu krājumu skaits pieaudzis ļoti būtiski, un mūsdienās  arhīvā ir 1286 fondi ar kopā 456 104 lietām, kurās apkopoti dokumenti no 13.gadsimta līdz mūsdienām.

Joprojām vēsturniekiem nozīmīgākais ir  vēsturiskais Tallinas rātes arhīvs, kas veido vienu fondu Nr 230. (“Revaler Magistrat”) un satur dokumentus no 1237. līdz 1889. gadam, tai skaitā vairāk nekā 1400 pergamenta un papīra dokumentus,  pilsētas reģistru grāmatas (Denkelbücher, Bürgereidbücher, Erbe- und Hauptbücher), rātes protokolus, tiesu aktis, vēstules pilsētas rātei un citus dokumentus.  Tallinas rātes arhīvs ir viens no Livonijas viduslaiku un agro jauno laiku dokumentu krājumiem, kas ir saglabājies gandrīz pilnībā, nepostīts, necietis ugunsgrēkos un citos negadījumos. Tas daļēji bijis aizvests uz Vāciju Otrā pasaules kara beigās (1944), tomēr atgriezies pēc Igaunijas neatkarības atgūšanas (sākot ar 1990) un ir labi uzturēts, kataloģizēts un pētniekiem ērti lietojams. Liels darbs te paveikts dokumentu digitalizācijas un publiskas pieejamības ziņā. No 20. gadsimta 20. gadiem arhīvs pieder pie vadošajiem vēstures pētniecības centriem Igaunijā, visvairāk pateicoties Dr. Paula Johansena darbībai (bija arhīva vadītāja vietas izpildītājs un vadītājs 1924–1939). Mūsdienās te strādā labi pazīstami viduslaiku un agro jauno laiku pētnieki Tīna Kala un Juhans Krēms.

Protams, ka Tallinas rātes arhīvs saglabājis visvairāk liecību par Tallinu – pilsētas pārvaldi, finansēm, tiesu darbu u.c., taču te atrodamas liecības arī par Latvijas vēsturi. Lielākā daļa vēsturisko ziņu saistībā ar Turaidu (vācu val. – Treiden, Treyden, latīņu val. –Thoreida) līdz šim apzināta arhīva daļā, kur uzglabāta ienākošā sarakste – tās ir Turaidā viduslejasvācu valodā  15.–16.gs. tapušas vēstules.

Daži Tallinas pilsētas arhīvā uzglabāti dokumenti, kas tieši saistīti ar Turaidu, ir publicēti jau 19. gs. – jau minētā tiesību vēsturnieka F.G.Bunges izdotajos dokumentu sējumos „Liv-, Est- und Curlandisches Urkundenbuch”, citi – reģistrēti P. Johansena rediģētajos Tallinas arhīva izdevumos 20. gs., daži – pieejami interneta vidē 21. gs. projektā SAGA, kas aptver Igaunas arhīvu digitalizētos materiālus.  Ir arī tādi, kuri līdz šim pieejami vienīgi arhīvā un pirmo reizi tiks publicēti Turaidas muzejrezervāta izdevumā.

Senākā mums zināmā Turaidā uz papīra rakstītā vēstule Tallinas pilsētas arhīvā. 1400.
Senākā mums zināmā Turaidā uz papīra rakstītā vēstule Tallinas pilsētas arhīvā. 1400.

Senākā Turaidā tapusī vēstule Tallinas arhīvā ir vairāk nekā 600 gadus veca – Livonijas mestra 1400. gadā rakstīta vēstule Tallinas rātei (TLA. 230.1. BB 24 I (Eingegangene Briefe, 1379-1437). Tā ir rakstīta uz papīra, kura izmērs 22 x 15 cm, saglabājušās sarkana zīmoga paliekas. Jāpiezīmē, ka Livonijas mestri vēstules Tallinas rātei  sūtījuši apmēram no 1380. gada, tās rakstītas uz papīra, salocītas un apzīmogotas noteiktā veidā, kas maz mainījās līdz 16.gs. sākumam.  Līdzīgi noformētas arī Turaidā rakstītās Rīgas arhibīskapu vēstules.

Apzinātas vairākas nepublicētas, līdz ar to vēsturniekiem un interesentiem nezināmas Rīgas arhibīskapu Mihaela Hildebranta (dzimis Tallinā 1433, miris Rīgā 1509) un Jaspera Lindes (miris 1524 Rīgā) vēstules, kas tapušas Turaidas pilī, taču pietiekoši interesantu informāciju sniedz arī jau 19.gs. publicētās Rīgas arhibīskapa Heninga Šarfenberga Turaidā rakstītās vēstules Tallinas rātei 1439. gadā.  Šī gada 4. decembrī arhibīskaps Turaidā uzrakstīja divas īsas vēstules. Tās rakstītas uz papīra ar dažādām ūdenszīmēm un tām ir visai labi saglabājušies sarkanā vaska zīmogi, kas ļāva restaurēt arhibīskapa apaļā jeb vēstuļu zīmoga (vācu val – Secretsiegel) detaļas. Viduslaiku valdniekiem bija lielie – t.s. Majestātes zīmogi, kurus izmantoja pergamentu dokumentu apstiprināšanai, veidojot piekarināmos vaska zīmogus, savukārt vēstules apzīmoja, pārklājot vasku ar papīra lapas gabaliņu un uzspiežot apaļo zīmogu. Viena no ūdenszīmēm ir daļa no savulaik izplatītas zīmes – zvans, kam līdzīga, piemēram, Vīnes skotu nodibinājuma arhīvā ar 15.gs. 40. gadiem datētā papīra dokumentā. Otrai Turaidā 1439. gada 4.decembrī  rakstītā arhibīskapa vēstulei uz papīra  arī ūdenszīme – divas sakrustotas atslēgas, kas ir visai pazīstams heraldikas simbols viduslaikos.  Arī citās pilīs – Koknesē, Raunā, Rīgā u.c. rakstītās Rīgas arhibīskapa papīra vēstules dažreiz ir ar ūdenszīmēm, kas tipiskas šī laika Rietumeiropā – vērša galva, gotiskā stilā rakstīts P burts, vīnogu ķekars u.c. Ūdenszīmes bija sava laika papīra ražotāju „firmas zīme” un liecināja par papīrdzirnavām, kur tas izgatavots.

Visai daudz Tallinas arhīvā saglabājušās Rīgas arhibīskapa Mihaela Hildebranta (amatā 1484–1509) rakstītas vēstules, jo šis vīrs bija dzimis Tallinā un palika savu radinieku tiesiskais aizbildnis arī kā Rīgas arhibīskaps. No Turaidas uz Tallinu viņš rakstījis vismaz septiņas reizes, un vairākas vēstules līdz šim nepublicētas. Arī šī arhibīskapa vēstuļu noformējums raksturīgs šim laikam, tāpat kā Rīgas arhibīskapa Jaspera Lindes (amatā 1509–1524) nepublicētā Turaidā rakstītā vēstule 1516. gada 2. janvārī.

Jaunatklājums Tallinas arhīvā ir un Rīgas arhibīskapa koadjutora (vietnieka, pēcteča amatā) Mēklenburgas hercoga Kristofa Turaidā rakstītā vēstule 1556.gada 28. septembrī. Šī vēstule ir noformēta atbilstoši sava laika stilam, kas atšķiras no 15.gadsimta vēstuļu noformējuma, rakstot slejās uz liela izmēra uz pusēm locīta papīra. Papīram ūdenszīme puķu pušķa jeb vāzes formā. Vēstules noslēgumā hercoga apstiprinājums pašrocīgi – in manu propria (latīņu val. – ar paša roku). Vēstuli deviņpadsmitgadīgais hercogs (dzimis 1537) Turaidā rakstīja, esot Vācu ordeņa gūstā, jo 1556.gada jūlijā t.s. Koadjutoru karā ordeņa karaspēks Koknesē bija sagūtījis gan Rīgas arhibīskapu, gan viņa vietnieku, kuru nosūtija uz apcietinājumu Turaidā.

Vēstuļu saturs skar Livonijas  ārpolitiku un iekšpolitiku, attiecības starp Vācu ordeni Livonijā un Rīgas arhibīskapu, pilsētām un Livonijas kārtām. Tika risinātas attiecības ar novgorodiešiem (1400, 1439), risināti juridiski jautājumi, kas aizākušies Livonijas kārtu sapulcē – landtāgā (1939) u.c. Rīgas arhibīskapi un Turaidas fogti sūtīja pilnvarotos mantojuma saņemšanai Tallinā, risināja tiesiskus strīdus par  savu radinieku mantošanu  un parādu piedziņu (1427,  1485–1505 , 1503, 1516). Mēklenburgas hercogs Kristofs  1556.gadā lūdza Tallinai palīdzību koadjutora lietas atrisināšanai, esot par starpniekiem starp Prūsijas hercogu un Mēklenburgas hercogu un Livonijas kārtām, kā arī informējot citus vācu firstus par viņa un Rīgas arhibīskapa sagūstīšanu.

Fragments no Tallinas pilsētas tiesiskās aizsardzības (vācu val. – Geleit) grāmatas, kur aprakstīts 1572.gadā Turaidā veikts noziegums.
Fragments no Tallinas pilsētas tiesiskās aizsardzības (vācu val. – Geleit) grāmatas, kur aprakstīts 1572.gadā Turaidā veikts noziegums.

Turaidai nozīmīgi arī daži fakti, kas parādās ar tiesību vēsturi saistītos dokumentos, piemēram, Turaidas fogts bijis liecinieks mantojuma sprieduma lietā, no Turaidas nākušie vīrieši ierakstīti  pilsētas reģistru grāmatās. Līgumu uzskaites grāmata (Denkelbuch 1333-1373), kurā 1350.gadā minēts Hermanis no Turaidas (Hermannus de Thoreyda) kā kāzu dalībnieks kopā ar amatniekiem kurpnieku, kalēju u.c. (sutoris, faber);  kā arī pilsētas reģistri par tiesiskās aizsardzības piešķiršanu kalējam Bertramam no Turaidas (Bertrham smet van Thoreyden, 1377), bruņiniekiem (militis)  Bernardam, Bērentam, Klāvam no Turaidas (1369; 1378; 1386).  16.gadsimta otrajā pusē kāda turaidieša noziegums  pilsētas tiesu reģistros aprakstīts sīkāk: 1572. gada 19. martā Tallina ņem tiesiskajā aizsardzībā  (vācu val. – Geleit) Turaidas muižas zemnieku un mūrnieku Jurģi jeb Jurgenu Kāru par sava patēva Pepi Tegekauna nogalināšanu Turaidas muižā.

Tallinas pilsētas arhīvā uzglabātās liecības sniedz ieskatu 15.-16.gadsimta rakstu kultūrā, daudzšķautnaini ilustrē dažādus dzīves aspektus. Dokumentu tulkojumi tiks iekļauti Turaidas muzejrezervāta izdevumā, kas iznāks 2014.gadā, un jauniegūtā informācija ļaus papildināt mūsu priekšstatu par vēsturisko fonu Turaidā Livonijas laikā, kad mūra pils bija nozīmīgs administratīvs centrs, zemeskunga dzīvesvieta, cietoksnis.

Vija Stikāne
Turaidas muzejrezervāta Krājuma un ekspozīciju daļas vadītāja

    Aktuāli, Jaunumi, Raksti