Turaidas
muzejrezervāts


Turaidas muzejrezervāta krājuma jaunieguvumi 2014. gadā


2015. gadu Turaidas muzejrezervāts sāk ar 85 923 priekšmetiem savā krājumā. 2014. gadā muzeja kolekcijas papildināja 838 krājuma vienības.

Ķieģelis ar kazas pēdas nospiedumu
Ķieģelis ar kazas pēdas nospiedumu

Muzeja krājuma arheoloģisko materiālu kolekcija 2014.  gadā pārsvarā tikusi papildināta ar keramikas priekšmetiem, kuri atrasti arheoloģisko izrakumu laikā Turaidas pils teritorijā. Tie ir 192 krāsns podiņu fragmenti, flīzes, ķieģeļi, trauku lauskas. Uz vairākiem ķieģeļiem un apdedzinātajām māla flīzēm no Turaidas pils telpas grīdas klājuma redzami dzīvnieku pēdu nospiedumi. Acīmredzot šie māla darinājumi pirms apdedzināšanas nolikti apžūt un cepļa teritorija bijusi brīvi pieejama mājdzīvniekiem – suņiem, kaķiem, kazām, aitām, sivēniem un vistām. Turaidas pils teritorijā arheoloģisko izrakumu laikā atrastas ap 150 glazētas māla flīzes, tomēr no tām tikai uz vienas redzams suņa ķepas nospiedums. Pēc šo priekšmetu klasificēšanas un zinātniskās apstrādes muzejs 2015. gadā gatavo publicēšanai katalogu par Turaidas pils būvkeramiku.

Turpinājusies eksponātu komplektēšana jau esošajām un topošajām ekspozīcijām. Jaunajai ekspozīcijai „Garīgā atmoda un pilsoniskā apziņa 19. gadsimtā, tās nozīme Latvijas valsts izveidē 20. gadsimta sākumā” jeb „Klaušinieks, saimnieks, pilsonis”, kas būs veltīta Latvijas valsts dibināšanas simtgadei un kura plānota atklāt 2018. gadā, uzņemta krājumā 19. gadsimta sākuma egļu zaru ecēšu kopija. Ekspozīcijas „Turaidas muižas pārvaldnieka vecā dzīvojamā māja” kantora telpai iegūta dekoratīva, patinēta čuguna lējuma papīra prese, kas veidota kā taisnstūrveida pamatne, uz kuras novietota skulpturāla grupa – lauvas mugurā sēdošs amors ar loku un bultu.

Zīmējums „Vīrietis ar pīpi un kaķi” Autors nezināms. 19. gadsimta pirmā puse
Zīmējums „Vīrietis ar pīpi un kaķi” Autors nezināms. 19. gadsimta pirmā puse

Pārvaldnieka kabineta interjeru papildinājis 19. gadsimta pirmās puses zīmējums guaša tehnikā „Vīrietis ar pīpi un kaķi” un ekspozīciju „Kalpones Līzes istaba” - kolorēta litogrāfija „Genoneva” melni lakotā koka rāmī. Attēlā redzama aina mežā ar diviem viduslaiku tērpos ģērbtiem bārdainiem vīriem un sievieti ar bērnu.

Bez šiem attēliem mākslas darbu kolekcija vēl papildināta ar Voldemāra  Gudovska 1993. gadā gleznoto akvareli „Ziemas ainava”, un Juris Rāts no Vīļķenes pagasta „Zemniekiem” uzdāvinājis muzejam divas mākslinieka Zigurda  Zuzes 1980. gadā darinātas miniatūrgrafikas – ainavas „Mežezers” un „Dzimtene”.

Joprojām turpinās laba sadarbība starp muzeju un vietējiem iedzīvotājiem, kas muzejam nodevuši vairākus priekšmetus.   Alma Zdanovska no Turaidas „Gaujiešiem” dāvināja muzejam spīļarklu, kurš gatavots Turaidā, diemžēl amatnieks, kurš to gatavojis, nav zināms. Arklu zemes apstrādei lietojis Almas vīrs Ēriks Zdanovskis.  Turaidiete Dzintra Miķelsone nodeva krājumā vairākas fotogrāfijas, kurās redzama Turaidas pamatskola, tās skolotāji, skolēni un Turaidas kolhoza „Pamats” kolhoznieki. No Turaidas bibliotēkas vadītājas, Turaidas pensionāru klubiņa „Turaidieši” vadītājas Vijas Rūkles ieguvām lielu, labi saglabātu pūra lādi ar izliektu vāku un metāla rokturiem un apkalumiem, kura savulaik atvesta no Mores pagasta, un liektu koka galdiņu (dēlīšu) mucu.

Turaidas skolas zvans. 1978. gads
Turaidas skolas zvans. 1978. gads

2014. gads Turaidā iezīmējās ar kādu notikumu, kas turpina nepatīkamu tendenci Latvijas lauku apvidos, jo pagājušā gada 1. jūlijā tika likvidēta Turaidas pamatskola, kas bija ļoti būtiska izglītības un kultūras iespēja tuvākas un tālākas apkārtnes bērniem. Līdz ar to vairāki skolas muzejā apkopotie un savāktie materiāli tika iekļauti Turaidas muzejrezervāta krājumā. Muzejrezervāta krājumā uzņemti Turaidas skolas vēstures materiāli, sākot ar tās jaunās ēkas atklāšanu 1937. gadā, līdz 20. gadsimta 80. gadiem, kas apkopoti biezā albumā, kurā ir arī bagātīgs fotomateriāls. Tajā ir ziņas par skolotājiem, skolēnu skaita izmaiņām, nozīmīgākajiem pasākumiem, par skolotājiem un aktīvākajiem skolēniem, par teātra spēlēšanu skolotāja Toma Pauliņa vadībā un Turaidas Bibliotēkas biedrību, kā arī citām kultūrvēsturiskām aktivitātēm.   Muzeja krājumā tagad glabājas arī skolas zvans, kas ilgus gadus saucis uz stundām un pēc spraiga darba cēliena iezvanījis atpūtas brīžus. Uz bronzas zvana ārējās aploces veltījuma ir teksts: "TURAIDAS SKOLAI.1978." Zvana augšdaļā piestiprināts rokturis no apdarināta aļņa raga. Starp saņemtajiem dāvinājumiem jāpiemin koferītis – finiera skolas soma, ar kādu pirmos soļus pretī zināšanām un izglītībai spērusi siguldiete Rasma Krauliņa, kas savu darba mūžu veltījusi skolotājas darbam, kādu laiku 20. gadsimta 80. gados strādājot arī Turaidas pamatskolā.

Grāmatu kolekciju papildinājušas vairākas 19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā izdotas pavārgrāmatas, kalendāri, mājsaimniecības un dārzkopības padomu grāmatas. Starp tām arī – Z. Klevērs. Kalletu muižas dārznieks. Mazais sakņu dārznieks. Derīgi padomi, kā visādus dārza stādus jāsēj, jākopj un ziemās jāglabā, sēkla jāaudzē, dārza plāna zīmējumi. Izdota un drukāta Jelgavā Tipogrāfijā J. W. Steffenhagens un dēli 1860.g.

Ar skaistu Latvijas Monētu nama izdoto medaļu „Sigulda – Turaida” papildinājusies faleristikas kolekcija, ko Turaidas mūra pils 800gades svētku pasākumu laikā muzejam uzdāvināja Turaidas muzejrezervāta Atbalsta biedrības priekšsēdētāja Ilze Krastiņa. Medaļa, sagaidot mūsu Valsts 100 gadu jubileju, izdota piemiņas medaļu sērijā „Latvijas pērles” kā otrā medaļa. Medaļas aversā redzams Turaidas pils attēls. Tā darināta no bronzas, pārklāta ar sarkanu un dzeltenu 999/1000 proves zeltu.

Siguldas dzelzceļa stacijas priekšnieka formas cepure 20. gadsimta 20. gados
Siguldas dzelzceļa stacijas priekšnieka formas cepure 20. gadsimta 20. gados

Ar retiem un vērtīgiem priekšmetiem papildināta svaru un mēru kolekcija. Klāt nākuši 1834. gadā gatavoti sviras, jeb „plecu” svari, kuros ar bronzu inkrustēts uzraksts Ivan/ Lazarev/ V/ kasimov/ un marķēti 2 pudu atsvari. Par zināmu Siguldas vēstures liecinieku uzskatāma 1920. gadu Siguldas dzelzceļa stacijas priekšnieka formas cepure.

Muzejrezervāta krājumā iegūtas arī interesantas liecības par Siguldas sabiedrisko un kultūras dzīvi. Bagātīgu materiālu klāstu par Siguldas Tautas teātra darbību 20. gadsimta otrajā pusē muzejam nodevusi siguldiete Inguna Millere, kas ilgāku laiku darbojas teātra dzīvē kā aktrise un ir bijusi arī režisore izrādei „Mīla stiprāka par nāvi” (2007).  Nodotas arī mākslinieka siguldieša Voldemāra Gudovska zīmētās tērpu skices Raiņa lugas „Mīla stiprāka par nāvi” izrādei, kas tika spēlēta arī Turaidas muzejrezervāta teritorijā 1993. gada 17. jūlijā. Katra skice ir rūpīgi izstrādāta, cenšoties tērpu detaļās iekļaut tēlam atbilstošas nianses krāsu un audumu izvēlē, maksimāli pietuvinot to attiecīgajam laikam. Par mākslinieka rūpīgo un pārdomāto darba procesu liecina katram zīmējumam klāt piespraustie audumu paraudziņi. Lielākajai daļai lugas tēlu tērpu skiču radīšanas laikā jau bijuši zināmi lomu atveidotāji, kas arī pie katras lapas pierakstīti, un izdarīti audumu mērījumi. Esam saņēmuši arī šīs izrādes afišu, kurā minēti vairāki kultūras dzīvē zināmu un atpazīstamu siguldiešu vārdi. Izrādi iestudējis ilggadējais Siguldas teātra aktieris un režisors Osvalds Lūciņš, par režisora konsultantu bijis pieaicināts aktieris Rolands Zagorskis, muzikālais konsultants - Siguldas mūzikas skolas pūšamo instrumentu skolotājs un vairāku pūtēju orķestru dibinātājs un vadītājs Jānis Raslavs.

Vērtīgs jaunieguvums ir Siguldas Tautas teātra karogs, kas gatavots pēc Pētera Klievēna meta 1978. gadā, kad teātrim piešķirts Tautas teātra nosaukums. Karogs ir oranžā krāsā, uz tā melnbalta teātra emblēma ar divām vienu pret otru aplī novietotām sejām – maskām – raudošo un smejošo. Interesanta ir 1986. gadā iestudētās Rūdolfa Blaumaņa lugas „No saldenās pudeles” programma, jo tajā blakus lielākajai daļai lomu atveidotāju vārdiem redzami šo aktieru autogrāfi.

Fotogrāfiju kolekciju papildinājušas fotogrāfijas, kas uzņemtas amatierfilmas „Leģenda par Turaidas Rozi” filmēšanas laikā 1979. gadā Turaidas Baznīckalnā . Tajās redzami filmas galveno lomu atveidotāji siguldieši Inese Praņevska Maijas lomā, Žanis Greiškāns Heila lomā un Jānis Blaus Jakubovska lomā.

Fotogrāfijas un pastkartes dāvinājusi arī siguldiete Iveta Kalace. Tajās redzamas Siguldas un Turaidas atpazīstamas ainavas un ievērojamas vietas. Vairākās pastkartēs, kas izdotas 20. gadsimta 50. gados, redzami Siguldas gravās sen pazuduši soliņi un skatu „sēnītes”, ar kurām mūsu apkārtne ir bijusi pazīstama jau izsenis. Kāda no fotogrāfijām piefiksējusi laiku, kad mūsu tautas izcilā izglītības darbinieka Kronvaldu Ata piemineklis bijis demontēts no postamenta Siguldas pils priekšā un atradies gravas malā netālu no Baltās pils. Starp jauniegūtajiem dokumentiem ir 1957. gadā rakstīta vēstule Latvijas PSR Ministru Padomei ar lūgumu atļaut piemājas saimniecībās turēt kazas. Vēstule rakstīta ar parasto zīmuli, tajā izklāstīti apstākļi par slikto pilsētas apgādi ar piena produktiem, kādēļ nepieciešams turēt sīklopus arī pilsētas piemājas saimniecībās. To parakstījušas vairākas siguldietes, viena no tām Ivetas Kalaces vecmāmiņa Herta Krauliņa.

Turaidas muzejrezervāts izsaka pateicību visiem sadarbības partneriem, draugiem un labvēļiem par nesavtīgu atbalstu un ieinteresētību muzeja krājuma komplektēšanā. Īpašs paldies Dzidrai Miķelsonei, Vijai Rūklei, Almai Zdanovskai no Turaidas, Kaijai Brisonei,  Voldemāram Gudovskim, Edgaram Jasūnam, Ivetai Kalacei, Ingūnai Millerei no Siguldas, Jānim Kaprālim no Ogres, Jevgeņijai Bērziņai no Taurupes pagasta, Andrim Caunem no Rīgas, Jurim Rātam no Viļķenes pagasta.

Turaidas muzejrezervāta galvenā krājuma glabātāja Līga Kreišmane un galvenā speciāliste Aija Dzene

    Aktuāli, Jaunumi, Raksti par krājumu  

Turaidas muzejrezervāts