istanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escort
dubai escortsdubai escortsdubai escortsdubai escorts
istanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escort
dubai escortsdubai escortsdubai escortsdubai escorts
istanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escort

Turaidas
muzejrezervāts

porno

Papildināts ekspozīcijas vēstījums par lībiešu apģērba vēsturi


2.	VVideofilma “Celu aušanas tehnika” ekspozīcijā “Gaujas lībieši Latvijas kultūrvēsturē”

Videofilma “Celu aušanas tehnika” ekspozīcijā “Gaujas lībieši Latvijas kultūrvēsturē”

Pilnveidojot Turaidas muzejrezervāta ekspozīcijas “Gaujas lībieši Latvijas kultūrvēsturē” vēstījumu, papildināta tēma, kas saistīta ar apģērbu gatavošanu 11.-12. gadsimtā. Lai skaidrotu vienu no senākajiem auduma izgatavošanas veidiem, aušanu celu tehnikā, ekspozīcijā jau apskatāma lībiešu sievietes rakstainās jostas rekonstrukcija. Tagad videofilmā iespējams noskatīties arī tās izgatavošanas gaitu.

Līdz mūsdienām saglabājušās celu aušanas senākās liecības ir celaiņu un celu galdiņu jeb dēlīšu fragmenti, kurus galvenokārt iegūst senkapu izpētē. Latvijas arheoloģiskajā materiālā pirmie atradumi ir no 6. gadsimta. Pilns apģērba gatavošanas darba rīku komplekts tika atrasts 2012. gadā Kristapiņu kapulaukā (8.-12. gadsimts) Rušonas pagastā.  Arheologi atsedza sievietes apbedījumu, kur starp citām kapa piedevām bija dzirkles, īlens, vērpjamās vārpstas skriemelis, šujamadata un tāds rets atradums kā no kaula gatavoti celu galdiņi.

Ekspozīcijā apskatāmās 12. gadsimta lībiešu sievietes rakstainās jostas rekonstrukcijas oriģināls atrasts Krimuldas Liepeņu senkapu 4. uzkalniņā. Pašlaik tas glabājas Latvijas Nacionālā Vēstures muzeja Arheoloģijas kolekcijā (LNVM, RLB 606). Nelielā jostas fragmenta ornamentā saskatāmi divi motīvi – ugunskrusts un no tā daļām veidoti raksti, kas apskatāmi izgatavotajā rekonstrukcijā. Tā izgatavota pēc arheoloģes un seno tekstīliju pētnieces Annas Zariņas apraksta un zīmējuma. Jostas rekonstrukcijas izgatavošanu videofilmā demonstrē audēja Inese Krūmiņa. Filmā atspoguļoti jostas tapšanas galvenie etapi.

Audēja Inese Krūmiņa celu tehnikā auž rakstaino jostu

Audēja Inese Krūmiņa celu tehnikā auž rakstaino jostu

Krimuldas rakstainās jostas velkiem izmantoti baltas, zilas un sarkanas krāsas vilnas dzijas pavedieni, kurus audēja vispirms sagarina un saliek kopā pa četri. Nākamais darbs ir velku ievēršana celu dēlīša caurumos. Aušanai sagatavotos dēlīšus liek vienu virs otra, raksta veidošanai atbilstošā secībā. Iesāktā celu auduma vienu galu nostiprina stacionāri, otru – audēja apsien ap vidukli. Celu aušanas tehnikā rakstu veido velku kārtība jeb secība un to pagriešanas virziens un pagriezienu skaits.

Vertikālie aužamie stāvi ar četrnīšu trinītī austo vilnas audeklu

Vertikālie aužamie stāvi ar četrnīšu trinītī austo vilnas audeklu

Ekspozīcijā “Gaujas lībieši Latvijas kultūrvēsturē” iespējams iepazīties arī ar lielāku audumu gatavošanai lietotajiem vertikālajiem aužamajiem stāviem, kuros šogad uzvilkts jauns četrnīšu trinītī austs vilnas audekls. Tas ir viens no sarežģītākajiem un biezākajiem vilnas audumiem, kādu parasti izmantoja sieviešu brunču un villaiņu, vīriešu jaku un apmetņu, kā arī bērnu tunikveida jaku izgatavošanai. Seno aušanas tehniku Latvijā pārzina vien nedaudzas audējas. Viena no tām ir Latvijas Nacionālā vēstures muzeja speciāliste, arheoloģe Irita Žeiere, kuras iesāktais audums apskatāms ekspozīcijā. Auduma aušanai izmantoti 520 pavedieni, kuru galos iesieti māla atsvari, katram piestiprinot astoņus pavedienus. Jāatzīmē, ka līdzīgu aužamo stāvu māla atsvaru fragmenti atrasti Turaidas pilskalna 11.-12. gadsimta kultūrslānī, kas liecina par vertikālo aužamo stāvu izmantošanu Turaidas lībiešu koka pilī.

 Ligita Beitiņa
Turaidas muzejrezervāta galvenā speciāliste

    Aktuāli, Jaunumi, Raksti