istanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escort
dubai escortsdubai escortsdubai escortsdubai escorts
istanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escort
dubai escortsdubai escortsdubai escortsdubai escorts
istanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escort

Turaidas
muzejrezervāts

graamatas_atveeershana_Peersietis (2)

Turaida un tās vērotājs Pērsietis


Peersietim-155Astoņus gadus – no 1893. gada jūlija līdz pat savai nāvei 1901. gadā – par Turaidas pagasta rakstvedi strādāja Kārlis Zemītis (1862. gada 14. aprīlis – 1901. gada 28. marts), kurš vairāk pazīstams kā dzejnieks, rakstnieks un fabulists Pērsietis. Būdams reālisma literatūras pārstāvis, rakstnieks savos darbos atainoja vidi, kuru pazina, tajā skaitā arī Turaidas pagasta un muižas dzīvi, par ko liecina gan rakstnieka vēstules, gan publicētās laikabiedru atmiņas, gan arī vēsturiski dokumentētie fakti. Rakstnieks veiksmīgi izmantojis pasaules literatūras fabulas žanra tradīcijas un sekmējis šā žanra attīstību latviešu literatūrā.

Kārlis Zemītis dzimis tagadējā Kokneses novada Iršu pagasta Siljāņu māju saimnieka ģimenē.  Vecāki dzīvoja pie Pērses upes, no kuras vēlāk cēlies rakstnieka pseidonīms – Pērsietis. Kārlis Zemītis mācījās Kroņa Iršu pagastskolā (1870–1875) un Vietalvas draudzes skolā (1878–1880). Draudzes skolu pabeidzis, mēģināja iestāties Baltijas skolotāju seminārā, un pēc paša atmiņām – iestājeksāmenus nolicis labi, bet, tā kā nav bijis „dziedamās” balss, seminārā nav uzņemts. Kādu laiku Kārlis Zemītis strādāja par Bērzaunes pagasta rakstveža palīgu un mājskolotāju, Ropažu zirga pasta ekspeditoru un rakstvedi, veica dažādus darbus (ceļa darbu uzraugs kantorists, grāmatvedis u.c.) Rīgas – Pleskavas dzelzceļa celtniecībā un bija rakstvedis un tulks Rīgas tiesu resorā.  Beidzot viņš kļuva par Turaidas pagasta rakstvedi, te arī, saslimstot ar bakām, 39 gadu vecumā miris un apbedīts Turaidas kapos. Rakstvedis bija viens no galvenajiem amatiem pašpārvaldē, viņa pienākums bija sagatavot pagasta ieņēmumu un izdevumu dokumentāciju, atbildēt uz dažādiem pieprasījumiem, piedalīties pagasta valdes sēdēs un pagasta tiesā, vest uzskaiti magazīnas dienās, sagatavot visa veida izziņas – par iedzīvotāju pārvietošanos, liellopu un zirgu skaitu, rekrūšu iesaukšanu, nodokļu maksāšanu u. c. Šie pienākumi prasīja ne tikai attiecīgas zināšanas un prasmes, bet arī morālās īpašības – godīgumu, disciplīnu, zemnieku vajadzību izpratni, gatavību palīdzēt.

Turaidas pagastnams Pērsieša darbības laikā

Turaidas pagastnams Pērsieša darbības laikā

Tomēr šis darbs ar mūžam neizpildāmajiem pienākumiem un zināmu vienmuļību arī nomāca jau rakstniecībā roku iemēģinājušo Pērsieti, un viņš sapņoja par darbu, kurā varētu būt pats sev kungs – uzbūvēt stērķeles fabriku, kurai jau bija pasūtījis reklāmas no Vācijas. Daudz reālāks plāns mūža pēdējos gados bija vēlme atvērt grāmatu un rakstāmpiederumu veikalu Siguldā, lai vairāk laika varētu veltīt literārajai darbībai.

Literārajai jaunradei Pērsietis pievērsās jau skolas laikā, bet visintensīvāk – 19. gadsimta 90. gados. Pirmā publikācija ir dzejolis „Nobītosi jūs, māsiņas” laikrakstā „Baltijas Vēstnesis” 1879. gada 22.  augustā. Viņa satīriskie dzejoļi, epigrammas un fabulas, kā arī satīrisks vārdu un jēdzienu skaidrojums “Mēlgaļa konversācijas vārdnīca” publicēts laikraksta „Dienas Lapa” literārajā pielikumā. Daļa no Pērsieša sacerētajām fabulām iznāca krājumā „Paziņas” (1899) – vienīgajā rakstnieka grāmatā, kas tika izdota viņa dzīves laikā.  Pērsietis sacerēja arī liriskus dzejoļus un lugas.

Aprīlī, kad tika atzīmēta Pērsieša 155. dzimšanas diena, Turaidas muzejrezervāts sadarbībā ar izdevniecību “Zinātne”Latvijas Nacionālajā bibliotēkā atvēra Pērsieša darbu izlasi “Muiža pagasta rakstveža skatījumā”, kurā iekļauti tie rakstnieka darbi, kas tapuši Turaidā pavadītajos gados un kuros vistiešāk konstatējami šeit pavadītā laika atspulgi. Stāstos Pērsietis attēlojis dzīvē novērotos raksturus un notikumus, uzsverot apstākļu liktenīgo nozīmi. Pērsieša simpātijas veltītas dzīves pabērniem. Izdodot šo darbu izlasi, muzejrezervātam nozīmīgi bija tas, ka Pērsieša, tāpat kā citu gadsimtu mijas autoru, literārie darbi vērtējami kā sava laika netiešie vēstures avoti, kas pastarpinātā veidā ietver informāciju par pagasta un muižas ēkām – skolu, pagastnamu, krogiem, kungu māju – un to iekārtojumu, par ēdieniem, dzērieniem, apģērbu u.c., kur sava laikmeta pārstāvja subjektīvais vērtējums savijas ar autentisko vietu un situāciju aprakstu.

Pērsieša darbos var sazīmēt Turaidas muižas kungu māju, kuru ieskāva viduslaiku pilsdrupas stāvā Gaujas senlejas krastā. Vairākos Pērsieša stāstos („Uz mūžu apdrošināts”, „Dāvis”) tiek runāts par „Kalna māju”, vai vienkārši par „Kalnu”, ar to saprotot muižas īpašnieku māju un saimniecības ēkas, kas atradās pilī, vai pat pašus īpašniekus.

Muižas funkcionēšanai bija nepieciešama vesela plejāde darbinieku, kuri veica visdažādākos pienākumus saimniecībā. Visi šie muižas ļaudis bija tādā vai citādā veidā darbā saistīti un veidoja zināmu hierarhiju. Pērsietis vairākos savos stāstos –„Dāvis”, „Pats īpašnieks”, „Pie tēva”, „Vai nu katram iztapsi”, „Tu tikai otram”, „Uz mūžu apdrošināts”, „Kalmju kalniņš”, kā arī dzejojumā „Dziļaršana” – radījis bagātīgu un kolorītu muižas kalpotāju tēlu galeriju: pārvaldnieks, viņa palīgs, namiķis, kučieris, muižas kalps, ķēkšas un kalpones, krodzinieki, kurpnieks, kalēja palīgs un citi.

Lielu daļu laika Pērsietis pavadīja pagastnamā, pildot savus darba pienākumus. Nama vienā galā atradās pagasta nabagmāja. No atmiņām ir zināms, ka Pērsieti bieži varēja sastapt, runājoties ar nabagmājas iedzīvotājiem, kuri aprakstīti arī vairākos viņa stāstos. Tie ir likteņa mētāti cilvēki, kuri savas vecumdienas pavada nabagmājas nomācošajā un intrigu pilnajā gaisotnē.

Turaidas Šveices māja 19. gadsimtā. T. H. Rikmaņa zīmējums

Turaidas Šveices māja 19. gadsimtā. T. H. Rikmaņa zīmējums

Viesnīcai un krogam Turaidā bija īpaša nozīme, jo te no 19. gadsimta vidus sāka attīstīties tūrisms un pilsētnieku izbraukšana zaļumos.  Nav nejaušība, ka krogam ir īpaša vieta arī Pērsieša darbos. Tajā, kā zināms no atmiņām, Pērsietis bieži uzturējies magazīnas dienās (“Šveicarmāja” atradās netālu no pagasta magazīnas). Tur arī radušies novērojumi, kas atspoguļoti vairākos darbos.

Iespējams, ka šo tēlu ārējais izskats un rakstura iezīmes nav novērotas tieši Turaidas muižā, tomēr to pamatā ir muižas ikdienā redzētais un piedzīvotais – stāstos atklājas gan amatu lomas muižas hierarhijā, gan sava laika priekšstati par muižu un tās iemītniekiem, tēlojot muižas sabiedrības neiejūtīgo un dažkārt pat cietsirdīgo attiecību vidi.

Grāmatā “Muiža pagasta rakstveža skatījumā” iekļauta Pērsieša stāstu izlase, biogrāfijas ziņas par rakstnieku, literatūrzinātnieka Viestura Vecgrāvja pētījums par Pērsieša daiļradi un stāsts par Turaidas muižu 19. gadsimtā. Grāmata iegādājama Turaidas muzejrezervāta Apmeklētāju centrā.

Līga Kreišmane
Turaidas muzejrezervāta galvenā glabātāja

    Aktuāli, Jaunumi, Latvijai 100, Raksti