Pirms pārsimt gadiem Turaidas muižā bija iecienīti vairāku vācu avotu minerālūdeņi, kas tika atvesti keramikas pudelēs. No tām arheoloģisko izrakumu laikā 1976.–2000. gadā Turaidas pilsdrupu kultūrslānī atrasti daži veseli eksemplāri un vairāki desmiti lausku. Daļa no tām pēc formas atgādina mūsdienās nopērkamās cilindriskās „Rīgas melnā balzāma” pudeles, bet senie darinājumi ir klāti ar pelēku vai gaiši brūnu glazējumu. Pirms gadsimta un diviem tādā tarā pildīts minerālūdens. Atrastās pudeles pārstāv akmensmasas keramiku, kas gatavota Vācijā no ļoti augstā temperatūrā apdedzināta gaiša māla. Traukiem ir biezas un blīvas lauskas – to sieniņu biezums vietām sasniedz nepilnu centimetru. Tas nodrošināja kādreizējās taras drošu pārvadāšanu, atkārtotu izmantošanu dažādu šķidrumu glabāšanai mājsaimniecībā, kā arī daļai trauku neļāva saplīst, kad tie bija izsviesti gruvešos. Šādu pudeļu atradumi norāda ne tikai par Turaidas muižas īpašnieku ārstēšanos no dažādām kaitēm, bet arī par tūkstošiem kilometru tālu ceļu mērojušiem podnieku ražojumiem. Mālā iespiestie uzraksti ļauj uzzināt, kādu rietumvācu avotu minerālūdeņi dzerti Turaidā.

Turaidas pilsdrupās atrastās 18. gs. beigu un 19. gs. minerālūdens pudeles (Naura Daiņa foto)

Kā izgatavoja senās minerālūdens pudeles

Vācijas vidienē Reinas baseina zemēs 17.–18. gadsimtā arvien populārāki kļuva dabīgie avoti, kuru ūdenim bija konstatēts izcils ķīmiskais sastāvs un daudzu vērtīgu minerālsāļu klātbūtne. Pie avotiem izveidojās kūrorti un mediķi ieteica minerālūdeni kā vērtīgu ārstniecības līdzekli pret dažādām slimībām. Lai ārstnieciskos ūdeņus varētu eksportēt, tos sāka iepildīt akmensmasas keramikas krūkās ar šauru kaklu. Senākos minerālūdens traukus virpoja uz podnieka ripas, bet 1879. gada pudeles sāka ražot mehāniski, presējot formās. Trauka izskats laika gaitā ievērojami mainījās. 17. gadsimtā krūkām vēl ir olveida korpuss ar nolaideniem pleciem un izvelvētu kāju ap plakano pamatni. 18. gadsimta gaitā krūkas vēdera apaļums pakāpeniski samazinājās un tās kļuva arvien slaidākas, bet gadsimta otrajā pusē forma jau tuvojās cilindriskai pudelei. Vertikāli pie pleca novietotais rokturis laika gaitā samazinājās, līdz tajā varēja ievietot vairs tikai vienu pirkstu, bet 19. gadsimta gaitā tas izzuda vispār.

Minerālūdens krūkas un pudeles lielākoties izgatavoja Reinzemē Vestervaldes un Saksijā Valdenburgas podnieku darbnīcās. Vācu pētnieki atraduši arhīvu ziņas, ka 1723. gadā Valdenburgas akmensmasas pudeles aizvākoja ar Egeres alvas lējēju izgatavotiem metāla vāciņiem un aizvaskoja. Toties 1789. gadā Egeres minerālavota ārsts Adlers panāca, ka pudeles aizkorķē ar dabīgo korķi. 18. gadsimtā akmensmasas pudelēm dominē dabīgā gaišpelēkā krāsa, kuru klāj caurspīdīga sāls glazūra, bet 19. gadsimtā zem glazējuma pārsvarā klāta plāna brūngana māla kārtiņa jeb angoba, kuras toņu daudzveidība variējas no gaiši dzeltenas līdz sarkanbrūnai. Lai pircēji būtu pārliecināti, ka iegādājas sev vēlamo minerālūdeni, pudeles gatavošanas laikā uz tās sāniem daļēji izžuvušā mālā ar koka vai misiņa spiedogu iespieda avota nosaukumu. Lielākoties tas ir veidots kā apaļš vai ovāls zīmogs jeb marka ar riņķveidā izvietotu tekstu. Uz pudeļu sāniem sastop arī horizontāli novietotus uzrakstus un zem markas vai zem osas iespiestus atsevišķus burtus un ciparus, kas  apzīmē izgatavošanas vietu, meistaru vai dod citu informāciju.

Markas forma un uzrakstu izvietojums laika gaitā mainījās. Tas ļauj noteikt, kad un kur pudele izgatavota un kāds minerālūdens tajā bijis iepildīts. Vācu pētnieki savākuši ziņas par desmitiem minerālūdens avotu, identificējuši daudzu akmensmasas pudeļu zīmogus un precizējuši to datējumu. Šeit minēsim tikai to minerālūdens pudeļu uzrakstus, kas lasāmi uz Turaidas pils izrakumos atrastajām akmensmasas pudelēm vai to lauskām. Iespiestās markas norāda, ka uz Turaidu minerālūdens vests no četriem vācu avotiem – Nīderzeltersa, Kissingenes, Frīdrihshalles un Emsas. Tās bijušas ļoti populāras kūrvietas, kur minerālūdens pudelēs pildīts milzīgos apjomos.

Turaidas pilsdrupās atrasto akmensmasas keramikas minerālūdens pudeļu uzraksti un markas (zīmējumi no TMR krājuma)

Zelteris jeb burbuļūdens

Uz vairākām Turaidā atrastām minerālūdens pudelēm un to lauskām saglabājies akmensmasā iespiests uzraksts SELTERS, kas liecina par to saistību ar Zeltersa jeb Nīderzeltersa (Niederselters) avotu ūdeni. Šis apvidus Hesenes zemē 18. gadsimtā piederēja Trīras arhibīskapam, no 1806. līdz 1866. gadam ietilpa tolaik pastāvējušā Nasavas hercogistē (Herzogtum Nassau), bet pēc tam to anektēja Prūsija, iekļaujot Reinas provincē. Nīderzeltersa avotu ūdens ir bagāts ar ogļskābo gāzi, tāpēc nosaukums „zelteris” drīz vien kļuva par sinonīmu jebkuram gāzētam ūdenim.

Nīderzeltersa minerālavotu ūdeni akmensmasas pudelēs ar uzrakstiem sāka iepildīt 18. gadsimta sākumā, un gadsimta otrajā pusē to jau lielā apjomā eksportēja uz Krieviju u.c. zemēm. Turaidā atrastas lauskas no pelēki glazētas slaidi ovālas formas pudeles ar nolaideniem pleciem, uz kuras redzams tikai viens burts E, bet kādreiz uz apaļās markas bijis uzraksts SELTERS. Spriežot pēc formas, pudele izgatavota 18. gadsimta otrajā pusē. No citas akmensmasas pudeles, kam ir cilindriska forma un gaišbrūna glazūra, Turaidā atrasta tikai augšdaļa ar gandrīz pilnībā saglabājušos apaļu marku. Tai ir riņķveida uzraksts SELTER[S] un vidū hercoga kronis virs burtiem HN, kas apzīmē Nasavas hercogisti. Šādi zīmogi uz pudelēm tika iespiesti laikā no 1806. līdz 1830. gadam. Pudeles virpotas Vestervaldes podnieku darbnīcās un tām ap marku uzkrāsoja kobaltzilu apli, kāds redzams arī uz Turaidas atraduma. No trešās Turaidas pudeles saglabājusies tikai apaļas markas daļa, kur redzams fragments no heraldiska Prūsijas ērgļa ar burtiem FR uz krūtīm un uzraksta sākums NAS. Zīmogs ar Prūsijas ērgli un riņķveida uzrakstu SELTERS  NASSAU uz pudelēm spiests kopš 1866. gada, bet kopš 1881. gada avota nosaukums mainīts uz NIEDERSELTERS  NASSAU. Uz Turaidas pudeles bijis viens no šiem uzrakstiem un tā izgatavota 19. gadsimta pēdējā trešdaļā.

Ūdens no Kissingenes avota Bavārijā

Otra ievērojamā minerālūdens ieguves vieta, no kurienes tas tiešā vai netiešā ceļā nokļuva Turaidā, ir Kissingenes kūrorts. Tas atrodas Bavārijas ziemeļdaļā Lejasfrankonijas reģionā. Kissingenē esošā Ragoci avota ūdens ir bagāts ar dažādiem sālsskābes un ogļskābes sāļiem jeb hlorīdiem un karbonātiem, bet raksturīgo garšu dod broma klātbūtne. Minerālūdens lietots visa organisma attīrīšanai, gremošanas sistēmas darbības veicināšanai un dažādu slimību ārstēšanai.

Ragoci minerālūdens plašs eksports sākās 1824. gadā, kad avotu iznomāja brāļi Bolcano. Viņi turpināja jau agrāk noslēgto līgumu ar podniekiem Oberbahā un Rēmershāgā, kas gadā izgatavoja 100 tūkstošus akmensmasas pudeļu. Pēc ūdens iepildīšanas pudeli aizkorķēja, iemērca piķī, cieši apsēja ar aitādas gabalu un vēlreiz iemērca piķī, lai vērtīgās vielas pārvadājot un uzglabājot neizgarotu. Ragoci avota ūdens uz Turaidu atceļojis cilindriskā pudelē, kurai zem glazūras pelēko virsmu izraibina sīki gaišbrūni angobas punktiņi. Divās horizontālās rindās uz pudeles sāniem iespiesti vārdi GEBRÜDER BOLZANO (brāļi Bolcano) un KISSINGEN, bet apakšā guļošā ovālā izlasāms avota nosaukums RAGOZI. Šādu marku uz pudelēm spieda laikā no 1824. gada līdz 19. gadsimta 40. gadu sākumam.

Frīdrihshalles rūgtais ūdens

Trešais avots, no kura vests ūdens uz Turaidu, ir Frīdrihshalle. 19. gadsimtā tā atradās Meiningenes hercogistē, bet tagad šī vieta ietilpst Tīringenes pavalstī. Frīdrihshallē iegūts bezkrāsains minerālūdens bez smakas, bet ar sāļi rūgtu garšu. Tā galvenās medicīniski vērtīgās sastāvdaļās bija glaubersāls (nātrija sulfāts) un rūgtais sāls (magnija sulfāts). Šo minerālūdeni 19. gadsimta ārsti ieteica zarnu trakta un gremošanas darbības uzlabošanai, kā arī citu orgānu darbības stimulēšanai. Ūdeni pildīja akmensmasas pudelēs, kuru vidusdaļa izgatavošanas laikā bija no četrām pusēm nedaudz saplacināta. Četrskaldņu pudeles ar noapaļotiem stūriem no ārpuses klāj brūna angoba un caurspīdīga sāls glazūra. Traukam uz viena pleca iespiests apaļš zīmogs ar riņķveida uzrakstu HERZOGTUM MEININGEN (Meiningenes hercogiste), un tam vidū attēlots hercoga kronis. Zem zīmoga uz pudeles sāniem horizontālā rindā lasāms uzraksts FRIEDRICHSHALLER BITTERWASSER (Frīdrihshalles rūgtais ūdens). Vēl zemāk iespiests uzraksts, kas atgādina rokrakstu: C. Oppel Comp. – tas ir nosaukums firmai, kas kopš 1825. gada eksportēja Frīdrihshalles minerālūdeni. Kā minēts 19. gadsimta vidū publicētā brošūrā, šo minerālūdeni pildīja divu izmēru pudelēs, kas bija 60 vai 30 unces lielas. Tā kā 1 unce ir apmēram 29 grami, tad pudeļu tilpums aprēķināms uz 870 un 1740 gramiem. Turaidas pils izrakumos atrastas trīs vienādas formas pudeles ar analogu uzrakstu, kurām pēc ārējā izskata varētu būt nepilna litra tilpums. Tās uz Turaidas muižu atvestas 19. gadsimta otrajā ceturksnī vai vidū.

Emsas kūrorta minerālūdens

Ceturtā slavenā vieta, kuras siltos avotus izmantojuši jau senie romieši, bijusi Emsa (Bad Ems). Tā tagad ietilpst Reinzemes-Pfalcas pavalstī, bet no 1806.-1866. gadam atradās Nasavas hercogistē. Emsā ir vairāki minerālavoti, no kuriem tek 19–44^o C silts ūdens. Peldes un regulāra minerālūdens dzeršana palīdz dažādu slimību, tai skaitā elpošanas ceļu atveseļošanā un astmas ārstēšanā. 19. gadsimtā ik gadu šo kūrortu apmeklēja vismaz pusotrs tūkstotis ļaužu, tai skaitā Krievijas cari. Jau 19. gadsimta 30. gados akmensmasas pudeles ar Emsas avotu ūdeni eksportētas uz Varšavu, Rīgu, Sanktpēterburgu un citām vietām. Viens no Emsas avotiem saucas Krenhens (Kränchen). Kā minēts 19. gs. izdotā reklāmas bukletā, tā dzidrais ūdens jūtami garšo pēc ogļskābes un tā ķīmiskajā sastāvā konstatēti dažādi vērtīgi minerālsāļi, sevišķi karbonāti. Kad 1825./26. gadā beidzās līgums ar avota iepriekšējo nomnieku, tas tika ņemts Nasavas hercogistes pārvaldīšanā. Uz pudeļu zīmogiem parādījās kronēti burti HN un vēlāk N. Pircējiem labi pazīstamās un lielā skaitā izgatavotās pudeles ar Nasavas zīmogu izmantoja vēl labu laiku pēc hercogistes aneksijas 1866. gadā, kamēr beidzās taras krājumi.

Minētajā avotā pildīts ūdens cilindriskā akmensmasas pudelē, kas atrasta Turaidā. Tai ir cilpveida osa pie pleca, un to klāj brūna sāls glazūra. Uz markas ir riņķveida uzraksts EMSER.KRAENCHES.WASSER (Emsas Krenchena ūdens), bet vidū kronēts burts N. Pudeles ar šādu marku izgatavotas pēc 1866. gada.

19. gadsimta beidzamajos gadu desmitos keramikas pudeles minerālūdens pildīšanai pamazām aizstāja ar stikla taru. Tai bija papīra etiķetes, kas no pudelēm nolupa jau drīz pēc ūdens izdzeršanas. Bet pašas stikla pudeles Turaidas pils kultūrslānī saglabājušās kā nelielas lauskas un par to sākotnējo pildījumu varam vairs tikai minēt.

Ieva Ose Turaidas muzejrezervāta galvenā speciāliste

Raksts publicēts Siguldas Avīzē, 2018, Nr. 2