istanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escort
dubai escortsdubai escortsdubai escortsdubai escorts
istanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escort
dubai escortsdubai escortsdubai escortsdubai escorts
istanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escort

Turaidas
muzejrezervāts

porno

Turaidas muzejrezervātā pasniegti pirmie apliecinājumi par nemateriālā kultūras mantojuma vērtību iekļaušanu Latvijas Nacionālajā Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā


Turaidas muzejrezervātā 6.aprīlī pirmo reizi tika pasniegti apliecinājumi par nemateriālā kultūras mantojuma vērtību iekļaušanu Latvijas Nacionālajā Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Svinīgā ceremonijā apliecinājumus saņēma četri vērtību pieteicēji Balvu novada pašvaldība, Daugavpils novada pašvaldība, biedrība “Skaņumāja” un arī Siguldas novada pašvaldība par Siguldas spieķa darināšanas prasmi.

Līdz ar Siguldas spieķa darināšanas prasmi šajā sarakstā iekļauta:

  • psalmu dziedāšana Ziemeļlatgalē;
  • dziedāšana ar pusbalsu;
  • Latgales mazo bundziņu – bubyna spēles tradīcija;
  • Ieviņa tipa ermoņiku būvēšanas un spēlēšanas tradīcija;
  • mirušo ofīcija (saļmu) izpildīšanas prakse Vaboles un Līksnas pagastos.

Svinīgajā ceremonijā apliecinājumus par nemateriālā kultūras mantojuma vērtību iekļaušanu Latvijas Nacionālajā Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā pasniedza Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte un UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Baiba Moļņika.

Savu cieņu visiem prasmju uzturētājiem savā uzrunā pauda Turaidas muzejrezervāta direktore Anna Jurkāne, sveicot tos Turaidas vēsturiskajā centrā – vienīgajā īpaši aizsargājamā kultūras piemineklī Latvijā, vietā, kur vienmēr ir godā un cieņā turēts ne tikai vairāk nekā tūkstoš gados radītās materiālās vēstures liecības – pieminekļi, bet arī nemateriālais kultūras mantojums – mūsu tautasdziesmas, mūsu tautas dzīves stāsti un tradīcijas. “Šodien patiesi ir nozīmīga diena kultūrai Latvijā, nozīmīga diena kultūras mantojuma vērtību uzturēšanai un saglabāšanai. Es apsveicu visus, kuri guvuši apliecinājumus, ka viņu atpazītā, uzturētā un daudzinātā vērtība ir tā, kas nostiprina mūsu nācijas identitāti, savdabību, unikalitāti un tradīcijas spēku. Ir tiešām prieks, ka tiek atzīts, novērtēts, cildināts un godā celts nemateriālais kultūras mantojums, piešķirot to vērtībām noteiktu statusu.

Var rasties pārdomas, pat šaubas vai izceļot vienu, mēs varbūt pamazinām, vai neievērojam otru, arī tikpat vērtīgu un nozīmīgu. Vai šādi saraksti, kanoni un salīdzināšana ir tā, kas patiesi saglabā, aizsargā, piešķir ilglaicīgumu un mūžības redzējumu? Man kā cilvēkam, kurš jau vairāk nekā 50 gadus, ir strādājis kultūras mantojuma saglabāšanas un popularizēšanas jomā, ir pārliecība, ja kādai idejai, prasmei, tradīcijai vai vērtībai ir ielikta paaudžu dzīvības, gribas un vitalitātes enerģija, tā dzīvos, izdzīvos, neskatoties ne uz ko. Bet atzinība un apliecinājums tikai vairo šo spēku.

Es vēlu, lai nemateriālā kultūras mantojuma saraksts sazaro jo kupls, un tas apliecina mūsu tautas garīgo spēku un gudrību!”, uzrunā teica Turaidas muzejrezervāta direktore Anna Jurkāne.

Pasākumā tradicionālās dziedāšanas prasmes rādīja Siguldas folkloras kopa “Senleja” un Vectilžas folkloras kopa “Saime”. Ceremoniju vadīja folkloras kopas “Vilki” vadītājs Egdars Lipors.

Nacionālo nemateriālā kultūras mantojuma sarakstu veido elementi, kas uzskatāmi par valsts aizsargājamu nemateriālā kultūras mantojuma vērtību, un to iekļaušanai sarakstā ir plašs attiecīgās kopienas atbalsts un līdzdalība. Gatavot pieteikumu Siguldas spieķa darināšanas prasmes iekļaušanai šajā sarakstā ierosināja Siguldas novada Kultūras konsultatīvā padome, kuras sastāvā darbojas arī Turaidas muzejrezervāta direktore Anna Jurkāne. Sigulda spieķa darināšanas prasmju pieteikumu gatavoja kultūrvēstures pētniece Ieva Vītola. Pagājušā gada Siguldas Novada svētku laikā tika organizēta akcija „Atbalsti Siguldas spieķa darināšanu!”, kurā kopumā tika savākti 819 paraksti, tādējādi apliecinot kopienas vēlmi saglabāt šo prasmi.

Nacionālā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstu veido Nacionālā kultūras mantojuma padome, un jebkurš elements, kas ir iekļauts šajā sarakstā, pretendē gan uz valsts finansiālu atbalstu, gan vietu UNESCO starptautiskajā kultūras mantojuma sarakstā. Nemateriālā kultūras mantojuma saraksta izveidi paredz 2016.gada nogalē pieņemtais “Nemateriālā kultūras mantojuma likums”. Saraksts tiks papildināts katru gadu un ikviens aicināts sarakstam pieteikt elementus, kas uzskatāmi par valsts aizsargājamu nemateriālā kultūras mantojuma vērtību, un kuru iekļaušanai sarakstā ir plašs attiecīgās kopienas atbalsts un līdzdalība. 2018. gadā pieteikumus Latvijas Nacionālajā kultūras centrā iespējams iesniegt līdz 29.jūnijam.

        Aktuāli, Jaunumi, Pasākumi