No 18. jūnija Turaidas muižas pārvaldnieka vecās dzīvojamās mājas bēniņos pieejams atklātais krājums - izstāde „Pūra lādes no Turaidas muzejrezervāta krājuma”. Turaidas muzejrezervāta krājumā glabājas 29 pūra lādes. Pēc pilsētu amatnieku darinājumu parauga izgatavotas koka lādes latviešu zemnieku sētās parādās 17. gadsimtā vai nedaudz agrāk. Vietējie lauku meistari, apgūstot to darināšanu, pūra lādes pielāgo latviešu zemnieku gaumei un prasībām. Pūra lādes zemnieku sētā izmanto meitas personīgās mantas uzglabāšanai, ko, izejot pie vīra, viņa ņem līdzi no tēva mājām uz līgavaiņa sētu. Lādē, galvenokārt, tiek uzglabāti pašas meitas izgatavotie apģērba gabali, kā arī dvieļi, segas, rotas un sadzīves priekšmeti. Meitas pūra lielums ir atkarīgs no turības. Vidzemnieces pūrā 19. gadsimtā atrodamas līdz pat 24 villainēm un zeķu pāriem, 12 palagiem un
linu krekliem, 100 dvieļiem un cimdu pāriem, daudz prievīšu un audeklu. Pēc izgatavošanas konstrukcijas lādes var iedalīt divās lielās grupās. Senākā forma un vienkāršākā konstrukcija ir t.s. statņu lādēm, kuru stūrus veido vertikāli statņi, kas vienlaikus ir korpusa saturētāji un kājas. Šādas lādes visbiežāk izplatītas Vidzemē un Latgalē.
Otrs lāžu tips ir t.s. pakšu lādes, kuru stūru savienojumi veidojas līdzīgi ēku gludajiem pakšiem. Bieži lādes augšdaļa ir nedaudz platāka par apakšdaļu. Pakšu pūra lādēm parasti ir konstruktīvi dekoratīvi elementi – atsevišķo dimensiju proporcijas, kāju izgriezumi u.c. Tām raksturīgi arī dekoratīvi rotājumi – apkalumi, krāsojums, otējums ar dzīvnieku un augu valsts motīviem, ģeometriskā raksta ornamenti u.c. Pakšu lādes izplatītas visā Latvijā. Astoņas no Turaidas muzejrezervāta lādēm ir gatavotas statņu, bet 21 - pakšu konstrukcijā. Visas lādes ir slēdzamas, daļa no tām krāsotas, rotātas ar apkalumiem un otējumiem, vienai apakšējā daļā ir divas atvilktnes. Vecākā lāde gatavota 1739. gadā. Pūra lādes nonākušas muzeja krājumā no Turaidas un apkārtējo pagastu zemnieku sētām.
Turaidas muzejrezervāta galvenā krājuma glabātāja Līga Kreišmane