Turaidas
muzejrezervāts

Latvijas naudai – 100


Latvijas Valsts kases zīme ar lielāko nominālvērtību – pieci simts rubļu – iespiesta 1920. gadā, Rīgā. Mākslinieks Ritvars Zariņš. Mat. Papīrs, izm. 160.0 x 105.0 mm. Banknote tautā tika dēvēta par “līdaku” uz tās attēlotās zivs dēļ.

Latvijas Valsts kases zīme ar lielāko nominālvērtību – pieci simts rubļu – iespiesta 1920. gadā, Rīgā. Mākslinieks Rihards Zariņš. Mat. Papīrs, izm. 160.0 x 105.0 mm. Banknote tautā tika dēvēta par “līdaku” uz tās attēlotās zivs dēļ.

Pirms simts gadiem, 1920. gada 18. martā Tautas padome pieņēma likumprojekta daļu par noteikumiem, kas Latvijas naudu atzina par vienīgo likumīgo maksāšanas līdzekli.

Nepieciešamība radīt savu valūtu radās pēc tam, kad 1918. gada 18. novembrī tika proklamēta Latvijas Republika, jo finanšu sistēmu bija dezorganizējis karš. 1918. gada beigās Latvijas teritorijā apgrozībā bija vču okupācijas varas izlaistie ostrubļi un ostmarkas, Vācijas valsts markas, t.s. cara naudas rubļi un kapeikas, t.s. Domes nauda un kerenkas, kā arī dažu Latvijas pilsētu pašvaldību naudas zīmes.

Jau laikā no 1919. gada aprīļa līdz 1922. gada septembrim tika izlaistas pirmās Latvijas papīra naudaszīmes ar 5, 10, 25 un 50 kapeiku un 1 (divu veidu – zaļš un dzeltens), 5, 25, 50, 100 un 500 rubļu nominālvērtību.

Naudaszīmju grafiskā risinājuma autori bija mākslinieki Jūlijs Madernieks, Burkards Dzenis, Vilhelms Krūmiņš, Hermanis Grīnbergs un Rihards Zariņš.

Pāreja no okupācijas varu nospiestā finanšu režīma uz nacionālo valūtu – Latvijas rubli – iezīmēja patstāvīgu Latvijas naudas sistēmas tapšanas sākumu. Tomēr apgrozībā bija atstātas arī Vācijas un Krievijas naudaszīmes. To izmantoja lielinieki, turpinot Krievijā iespiest cara laika parauga kredītbiļetes (ar īsto klišeju) un nekontrolēti ievedot tās Latvijā, tādēļ Latvijas rubļa vērtība gada laikā kritās ap 13 reižu. Tikai ar 1920. gada 18. marta likumu Latvijas rublļi kļuva par vienīgo maksāšanas līdzekli un varēj sākt domāt par jaunas nacionālās valūtas – lata – ieviešanu.

Latvijas maiņas zīme 5 kapeikas. Naudas zīme ar mazāko nominālvērtību. Mākslinieks Ritvars Zariņš

Latvijas maiņas zīme 5 kapeikas. Naudas zīme ar mazāko nominālvērtību. Mākslinieks Ritvars Zariņš

Jaundibinātā Latvijas Banka pirmo 10 latu pagaidu banknoti izlaida 1922. gada 1. novembrī. Tā bija 500 Latvijas rubļu zīme ar uzdruku “10 latu”, jo pirmo Latvijas rubļu nomaiņa pret latiem notika attiecībā 50:1 (piecdesmit rubļi atbilst vienam latam). Latvijas rubļu zīmes palika apgrozībā līdz 1925. gada 1. aprīlim, izņemot 500 rubļu zīmi, kura kalpoja vēl 5 gadus (10 latu vērtībā). 1931. gadā visas neapmainītās rubļu zīmes kļuva nederīgas.

Egīls Jemeļjanovs Turaidas muzejrezervāta galvenais speciālists

Rakstā izmantoti materiāli no grāmatas K.Ducmane, E.Vēriņa “Nauda Latvijā”, izd. Latvijas Banka, 1995.
    Aktuāli, Aktuāli, Jaunumi  

Turaidas muzejrezervāts