LPSR ZA Vēstures institūta Turaidas arheoloģiskā ekspedīcija turpina Turaidas mūra pils teritorijas izpēti. Ekspedīciju 35 000 rubļu apjomā finansē Turaidas muzejrezervāts. Ekspedīcijas vadītājs – Jānis Graudonis, vietniece – Ilze Siliņa, grupas vadītājs – Jānis Ciglis, laborantes – Zane Buže, Elizabete Serde. Ekspedīcijā piedalās Saulkrastu vidusskolas LOTOS (Latvijas skolu vecāko klašu audzēkņu darba un atpūtas vienība) skolēni Veronikas Grāvītes un Ineses Ābolas vadībā, kā arī Rīgas skolēnu un pionieru pils un Siguldas skolēni.[1] Šajā vasarā, vadoties pēc konservācijas-restaurācijas darbu projektēšanas aktualitātēm, arheoloģiskā izpēte notika dažādās pilskalna vietās – ziemeļu priekšpilī, pils pagalmā un pilskalna nogāzēs.

Ineses Ābolas atmiņas par 1988. gada vasaru Turaidā arheoloģiskajā izpētē

Par 1988. gada Turaidas pils izpētes arheoloģisko ekspedīciju savās atmiņās dalās Inese Ābola – Saulkrastu vidusskolas skolotāja, kas 1988. gadā kopā ar skolotāju Veroniku Grāvīti vadīja Saulkrastu vidusskolas LOTOS vienību (Latvijas skolu vecāko klašu audzēkņu darba un atpūtas vienība). “Vislabāk atceros J. Graudoņa personību. Viņš domāja gan par arheoloģisko izrakumu dalībnieku disciplīnu, redzesloka paplašināšanu, kolektīvā gara stiprināšanu, gan par pašu izrakumu vadīšanu. Viņš ļoti daudz mums stāstīja, veda ekskursijās pa pils apkārtni. Tā es pirmoreiz uzzināju par Kaupo kapu, Jelgavkalnu, pils iekārtojumu un daudz ko citu. Nometne atradās aiz Turaidas rozes kapa. Katru rītu devāmies tam garām uz izrakumiem. Nometnē mums valdīja stingra kārtība. Pats Graudonis to arī uzraudzīja.  Istabiņas bija jātur kārtībā, tas tika veicināts ar konkursu par kārtīgāko istabiņu. Arī skolotājas centās uzturēt kārtību, lai nebūtu nesmukums, kad Graudonis ieskatīsies. Ēst gājām uz ēdnīcu piekalnē pretī pieturai. Atceros, ka baroja mūs ļoti labi, nebija tā, ka kāds paliktu izsalcis. Izrakumos mums katram bija savs sektors. Tajā pārsvarā rakām divatā, arī skolotāji lielākoties raka kopā ar audzēkņiem, galvenais uzmanītājs bija pats Graudonis. Interesanti bija tad, kad sākām atsegt mūrus, parādījās sienu fragmenti. Mēs nonācām aizvien zemāk, tūristi no augšas skatījās uz mums, dažkārt komentēja vai ko jautāja. Darbam bija nepieciešama skārda vanniņa un lāpstiņa. Atradumu klāstā parasti bija kauli, ļoti daudz kaulu. Kopā ar mums strādāja vēstures studenti no kādas PSRS republikas. Atceros puišus, kas ar interesi piedalījās darbā. Vispār bija jāstrādā, slaistīties nevarēja, tad no Graudoņa saņemtu kādu kritisku komentāru.  Nometnes laikā piedzīvojām festivālu “Baltica”, kas arī bija īsts pārmaiņu laika vēstnesis.