Turaidas
muzejrezervāts


Video sižets – Turaidas muzejrezervātā atjauno Klaušinieku māju


 

Izmantojot aptuveni 200 gadu senas būvniecības metodes, Turaidas muzejrezervātā norit Klaušinieku mājas atjaunošana. Jau skaidri redzamas 18.gadsimta beigās celtās ēkas aprises,  un 18. maijā notikuši arī spāru svētki. Tikmēr muzeja darbinieki veido Latvijas simtgadei veltītu ekspozīciju, kas stāstīs par norisēm un procesiem tajā laikā un bija pamatā Latvijas valsts izveidei.

Klaušinieku māja Turaidas muzejrezervātā tiek būvēta uz tās vecajiem pamatiem. Laiks bija darījis savu un daudz vairs nekas no tās pāri nebija palicis. Nu ēka pamazām piedzīvo savu atdzimšanu – tās pamati atjaunoti, izmantojot veco pamatu laukakmeņus, tai būs māla kleķa sienas un niedru jumts. Oriģināli gan tas bijis no salmiem.

Būvēt jaunu, bet tajā pašā laikā atgriezties pie senā – būvniekiem tas ir sava veida izaicinājums. “Tieši ar māla kleķa izbūvi Latvijā tāda prakse nav bijusi, tāpēc mēs konsultējāmies ar igauņu speciālistiem un apmācījām savus darbiniekus. Un šobrīd tad paši veicam šo darbu,” stāsta SIA “Rere meistari” valdes loceklis Ervīns Koncevičs.

Atzīmējot spāru svētkus, Klaušinieku mājā bija izlikta arī ekspresizstāde, lai sniegtu ieskatu, kā tā izskatīsies pēc būvniecības beigām.

Jau vairākus gadus muzeja darbinieki ar citu muzeju un zinātniski pētniecisko institūciju pētniekiem strādā, lai izveidotu ekspozīciju par ilgstoši pētītām tēmām “Klaušinieks, saimnieks un pilsonis”. Iecere ir ar mūsdienīgiem izteiksmes līdzekļiem atspoguļot laiku no dzimtbūšanas atcelšanas Vidzemē 1819.gadā līdz Latvijas valsts dibināšanai.

“Mēs cenšamies parādīt pilsonisko apziņu, kā, lūk, šis klaušinieks, kurš ir būtībā vēstures objekts, beztiesīgs, bez savas gribas, ar laiku tomēr kļūst par vēstures subjektu – tas ir, par tādu, kurš pats veido ne tikai vēstures procesus, bet arī savu valsti,” stāsta Turaidas muzejrezervāta Pētniecības un ekspozīciju nodaļas galvenais speciālists Edgars Ceske.

“Būs diezgan daudz dažādi multimediji, digitāli risinājumi, interaktīvas lietas, tā sauktās sajūtu gleznas, kas veicinās izpratni par šiem sarežģītajiem vēstures procesiem,” stāsta Turaidas muzejrezervāta direktores vietniece zinātniskajā darbā Vija Stikāne.

Lai arī Turaidas muzejrezervāta kompleksā ir vairāk nekā 20 ēku, Latvijas simtgades veltītajai ekspozīcijai telpas tajās par šauru. Tā arī radās ideja par Klaušinieku mājas atjaunošanu. Tika noslēgts līgums ar VAS “Valsts nekustamie īpašumi”, kas ir projekta finansētājs, un plānots, ka muzejs no saviem ieņēmumiem atmaksu veiks 10 gadu laikā. Būvniecības izmaksas ir vairāk nekā 500 tūkstoši eiro.

“Tā ir viena no retajām ēkām, jo klaušinieku mājas Latvijā tik pat kā nekur nav saglabājušās,” par Klaušinieku māju stāsta Turaidas muzejrezervāta direktore Anna Jurkāne. “Tas ir stāsts par laiku, kad Vidzemē atcēla dzimtbūšanu 1819. gadā. Tāpat kā mēdz teikt, ka laiks pirms rītausmas ir ļoti tumšs, tāpat, kaut arī dzimtbūšana bija atcelta, klaušas – smagais darbs, kas zemniekam bija bez samaksas jānāk šeit muižā strādāt, vēl turpinājās. Dienā, vasaras laikā, šajā mājā uzturējās ap 70 darbinieku un tā ir šī vēstures stāsta nozīmīga daļa.”

Muižas kompleksā patlaban ir daudz ēku – vāgūzis, piķiera kūtiņa, vagara māja un citas, taču nevienā muzejs līdz šim nav varējis iekārtot lielāku ekspozīciju. Klaušinieku mājā, pēc tās atjaunošanas, iekārtos vēstures izstādi, lai apmeklētāji varētu iepazīt 100 gadu posmu vēl pirms Latvijas pēdējās simtgades.

Ar nelielu ieskatu nākotnes ekspozīcijā dalās muzeja vadītāja: “Ekspozīcijā būs stāsts par to, kas ir klaušinieks, kādi darbi viņam bija jāveic, kā veidojās attiecības starp zemniekiem un muižu, Pēc tam, kad atcēla dzimtbūšanu un ap 1860. gadu arī varēja izpirkt rentes mājas no muižas, tad ari veidojās šis sētas saimnieks. Un nākamā sadaļa ekspozīcijā būs par saimnieku, par to, cik centīgi latviešu zemnieks kopa savu sētu, jo savs zemes pleķītis bija tas mērķis un vadmotīvs kā kļūt patstāvīgam. Tad nāca 20. gadsimta notikumi – karš, kad nepietiek tikai ar to, ka aizstāvi savu sētu, bet jāsargā lielāku teritoriju, un tad arī veidojās apziņa par to, ka tikai ar valsts palīdzību var aizsargāt kopējo teritoriju.”

Klaušinieku māja nozīmīga arī kā senas būvniecības metodes liecība. Turaidas vēsturiskajā centrā ir saglabājušās 38 vēsturiskās ēkas – pieminekļi, bet tikai viena no tām ir celta no māla kleķa. Arī atjaunoto namu būvnieki veido šajā senajā tehnikā, kuru speciāli objekta veidošanai būvnieki apguvuši no kādas Igauņu būvkompānijas, saka ‘’Re Re meistari 1’’ būvdarbu vadītājs Andris Sausiņš.

“Spāru svētki ir nosvinēti un būvnieki jau sāk Klaušinieku mājai likt niedru jumtu,” stāsta Sausiņš. “Atjaunošanas projekta īstenotāji Valsts nekustamo īpašumu pārstāvji papildināja, ka ēku nodot plānots nākamā gada 30. jūnijā un restaurācijas darbu kopējās izmaksas ir vairāk nekā pusmiljons eiro.”

Pateicoties Kultūras ministrijas atļaujai par Klaušinieku mājas atjaunošanu Latvijas valsts simtgades ekspozīcijas vajadzībām, Turaidas muzejrezervāts 2016. gada 25.janvārī noslēdza līgumu ar VAS “Valsts nekustamie īpašumi” par būvprojekta procesa organizēšanu un finanšu resursu piesaisti. Klaušinieku mājā, kuru pēc VNĪ pasūtījuma atjauno pilnsabiedrība “ReRe Meistari 1”, šobrīd ir uzsākti māla kleķa ārsienu izbūves darbi.

Par Klaušinieku mājas restaurācijas un atjaunošanas darbu veikšanu VNĪ noslēgusi līgumu 517 230,80 eiro apmērā ar pilnsabiedrību „ReRe Meistari 1”. Kapitālieguldījumu atmaksu 10 gadu periodā veiks Turaidas muzejrezervāts no pašu ieņēmumiem.

Autori: Sintija Ambote, Vidzemes televīzija

    Aktuāli, Jaunumi, Klaušinieku mājas atjaunošana