Turaidas pils būves 13. gadsimtā. Arhitekta G. Jansona rekonstrukcija

Mūra pili Rīgas bīskapa Alberta vajadzībām sāka būvēt 1214. gadā iepriekš pastāvējušās, bet kaujās nodedzinātās, Turaidas lībiešu vadoņa Kaupo koka pils vietā. Ziņas no 13. gadsimtā sarakstītās Indriķa hronikas:

“DE EDIFICATIONE CASTRI VREDELANT. Post hoc episcopus Philippus Raceburgensis cum peregrinis et gerhardo advocato transivit in Thoreidam et edificavit castellum episcopo, quod et Vredelande appellavit, quasi terram pacificans, sperans per idem castrum terrampacificari et sacerdotum et omnium virorum suorum ibi esse refugium.

PAR FRĒDELANDES KASTELLAS UZCELŠANU. Pēc tam Raceburgas bīskaps Filips ar krustnešiem un fogtu Gerhardu devās uz Turaidu un bīskapam tur uzcēla kastellu, ko nosauca par Frēdelandi – it kā par miera nesēju zemei, cerēdams, ka šī pils zemei radīs mieru un būs patvērums priesteriem un visiem viņa vīriem.” Indriķa hronika. Ā. Feldhūna tulkojums; Ē. Mugurēviča priekšvārds un komentāri. Rīga, 1993., 186., 187. lpp.

Turaidas pils arheoloģiskajos izrakumos atrastais ķieģelis ar zīmējumu

Jaundotais pils vārds “Frēdelande” tika lietots tikai īsu laiku (1214 – 1218) un drīz vien arī bīskapa mūra pili sāka saukt par Turaidu, kā pirms tam lībiešu koka pili un apkārtējo novadu. Pils aizsardzības sistēmas pilnveidošana turpinājās nākamajos gadsimtos un paralēli nocietinājumiem izbūvēja saimnieciskās un dzīvojamās ēkas pils iekšpagalmā. Attīstoties uguns šaujamajiem ieročiem pils sāka zaudēt savu stratēģisko nozīmi. Pēc ugunsgrēka 1776. gadā to vairs neatjaunoja un laika gaitā pils nonāca drupu stāvoklī. Kopš 1976. gada arheologa Jāņa Graudoņa vadībā 25 gadus tika veikta regulāra un vispusīga pils arheoloģiskā izpēte, kuras laikā iegūtā informācija izmantota nocietinājumu sistēmas un ēku konservācijai, restaurācijai un rekonstrukcijai. Ekspozīcijas Turaidas viduslaiku pilī izvietotas gan pils ēkās un torņos, gan teritorijā. Tās vispusīgi atspoguļo pils būvvēsturi, arhitektūru, notikumus, kuri risinājušies pilī, Latvijas un Eiropas kultūrvēstures kontekstā