31. oktobrī plkst. 8.00 ikviens aicināts tikties pie Krišjāņa Barona pieminekļa Siguldā, lai ar aizdegtu svecīti, ziedu un tautasdziesmu apliecinātu dižā folkloras pētnieka piemiņu un sev atgādinātu tautasdziesmās izzināmo gudrību un dzīvotprieka esību. Kā vēsta tautasdziesma - „Kas var dziesmas izdziedāt?” Tās dziedāt varam mēs, lai ar dziesmu izteiktu savas sajūtas un attieksmi pret pasauli šodien. Kopā ar Turaidas muzejrezervāta darbiniekiem dziesmas uzsākt palīdzēs Siguldas folkloras kopa „Senleja” un ar dziesmām sūtīs sveicienu Dainu kalnam Turaidā, kas izveidots un atklāts 1985. gadā – Krišjāņa Barona 150. dzimšanas dienas gadā un veltīts latviešu tautasdziesmai.Sava mūža lielāko daļu Krišjānis Barons (1835–1923) veltījis latviešu tautasdziesmu vākšanai un kārtošanai, kam par pamatu izvēlējies cilvēka mūža ritumu no dzimšanas līdz Veļu mātes valstībai. Tautasdziesmas viņš apkopojis „Latvju dainu” 6 sējumos, kuros iemūžinātas 217 996 tautasdziesmas. 1880. gadā izgatavots īpašais Dainu skapis, kas kopš 2001. gada 4. septembra iekļauts UNESCO Pasaules atmiņas (Memory of the Word) sarakstā un ir pasaules kultūras sastāvdaļa.Mūža pēdējo vasaru Krišjānis Barons pavadījis, dzīvojot „Dainu” mājās Turaidas pilskalna pakājē. Krišjāņa Barona vedekla Līna Barona stāstījusi: “Pēdējo vasaru nodzīvojām Turaidā, jaukā vietā uz Gaujas krasta. Tēvs bija liels dabas mīļotājs: še viņam apkārtne pa pilnam sniedza dabas jaukumus. Ik rītus viņa pirmais gājiens bij uz Gūtmaņa alu. Tur viņš nodzērās skaidra avota ūdens un, ar to baltu kannu piepildījis, soļoja atpakaļ uz mājām. Pēc brokastīm, ja laiks bija saulains, tēvs izgāja un pazuda uz vairākām stundām. Viņa nešķiramā pavadone, kadiķa bozīte vienā un saliekams krēsliņš otrā rokā, tā viņš izstaigāja un izkāpelēja kalnu kalnus. Viņš bieži negāja pa ceļu, bet izvēlējās stāvus iemītus taciņas, kuri veda uz augšu.”Par Krišjāņa Barona gaitām Turaidā ir saglabājušies arī citi atmiņu stāstījumi. Saglabājies nostāsts par kādu māti, kas ar savu mazo metiņu pastaigājusies Gaujas lejā, un bērns, ieraudzīdams nākam balti ģērbto Dainu tēvu ar balto bārdu, rādījis ar rociņu un saucis: “Skaties, mammiņ, redz kur Dieviņš nāk!”